aizmocīt
àizmuõcît, tr., mit. Mühe wegschleppen: nastu līdz mājām. Refl. -tiês, mit Müh und Not wohin gelangen: kaut dievs palīdzē̦tu aizmuocīties līdz galam Aps. V, 32.
Avots: ME I, 42
Avots: ME I, 42
Paplašinātā meklēšana
Meklējam 'aizmocīt' mūsdienu pierakstā, oriģinālpierakstā un šķirkļu saturā
'aizmocīt' ir atrasts šādos šķirkļu elementos: