aizpurvs
àizpùrvs, àizpur (v) e PS., der Ort jenseit des Morastes: ak tu manu skaņu balsi, aizpurvā nuoskanēja. vai tādēļ aizpurvieši nuoņems manu vainadziņu BW. 376, S. 825.
Avots: ME I, 45
Avots: ME I, 45
'aizpurvs' ir atrasts šādos šķirkļu elementos: