aizslaistītàizslàistît, ‡ Refl. -tiês, hin-, wegbummeln, sich umhertreibend hin-, weggeraten.Avots: EH I, 49
aizslaistītàizslàistît, tr., aufrichtend versperren: vārti... ar ecēšu aizslaistīti BW. 25834.Avots: ME I, 50