aizstreimuļot
àizstreimuļuôt, àizstreipuļiôt, intr., hinwegtaumeln, wankend weggehen: čigāniete aizstreimuļuoja pie ugunskura atpakaļ Lautb. Švauksts bij aizstreipuļuojis līdz saviem ratiem Kaudz. M.
Avots: ME I, 53
Avots: ME I, 53
'aizstreimuļot' ir atrasts šādos šķirkļu elementos: