aiztīt
àiztît, tr., zuwickeln, verbinden, verdecken: brūtei acis aiztina ar villaini BW. III, 1, 32. Refl. -tiês, sich bedecken, einwickeln: mātei aiztinusies paceļas aiz tē̦va gultas Rain.
Avots: ME I, 57
Avots: ME I, 57
Paplašinātā meklēšana
Meklējam 'aiztīt' mūsdienu pierakstā, oriģinālpierakstā un šķirkļu saturā
'aiztīt' ir atrasts šādos šķirkļu elementos: