aiztirināt
‡ àiztirinât, schüttelnd hinter etwas fallen machen Lemburg: daži ābuoli aiztirināti aiz sē̦tas. Refl. -tiês, zuckend hin-, weggelangen: streipuļuodams tas aiztirinājās atpakaļis Deglavs Rīga II, 1, 173.
Avots: EH I, 58
Avots: EH I, 58
'aiztirināt' ir atrasts šādos šķirkļu elementos: