aizvaukšķēt
àizvaukšķêt, intr., einen bellenden, knackenden Laut von sich geben, anfangen zu bellen, zu knacken, zu rauschen: tā aizskrēja, ka zari vien aizvaukšķēja RA.
Avots: ME I, 59
Avots: ME I, 59
Paplašinātā meklēšana
Meklējam 'aizvaukšķēt' mūsdienu pierakstā, oriģinālpierakstā un šķirkļu saturā
'aizvaukšķēt' ir atrasts šādos šķirkļu elementos: