aizvirt
àizvir̂t, intr., rieselnd weg-, hinfliessen: aizve̦rd akas vē̦sais ūdens Vēr. II, 53.
Avots: ME I, 60
Avots: ME I, 60
Paplašinātā meklēšana
Meklējam 'aizvirt' mūsdienu pierakstā, oriģinālpierakstā un šķirkļu saturā
'aizvirt' ir atrasts šādos šķirkļu elementos:
Šķirkļvārda mūsdienu pierakstā (1)
Šķirkļa skaidrojumā (1)
aizvirst
‡ àizvirst,
1) hinter etwas hinfallen
Rutzau: nazis aizvirta aiz skapja;
2) = àizmestiês 3 : uogas jau aizvirtušas Dunika.
Avots: EH I, 63
1) hinter etwas hinfallen
Rutzau: nazis aizvirta aiz skapja;
2) = àizmestiês 3 : uogas jau aizvirtušas Dunika.
Avots: EH I, 63