aizzibēt
‡ àizzibêt,
1) sich blitzend (glänzend) entfernen:
pamanīja rīta ausmā aizzibuošus . . . durkļus Veselis Daugava I, 428;
2) eilig hin-, weglaufen, -fliegen:
kas tur aizzibēja gar luogu?
3) zu grünen anfangen
Wandsen: sēja aizzibējusi (= sākusi dīgt).
Avots: EH I, 64
1) sich blitzend (glänzend) entfernen:
pamanīja rīta ausmā aizzibuošus . . . durkļus Veselis Daugava I, 428;
2) eilig hin-, weglaufen, -fliegen:
kas tur aizzibēja gar luogu?
3) zu grünen anfangen
Wandsen: sēja aizzibējusi (= sākusi dīgt).
Avots: EH I, 64