Paplašinātā meklēšana

‡ àizval˜dzinât Salis, bestrickend (psychisch fesselnd) hin-, wegbekommen.

Avots: EH I, 61

àldzinât, besolden: visu aldzināts Apsk. I, 328; gew. alguot.

Avots: ME I, 66

apvaldzinât, fesseln, verstricken: dievs mani ar savu tīklu apvaldzinājis Hiob 19, 6.

Avots: ME I, 133

[atvaldzinât Spr., Kalz., Bers., Saussen, Warkl., tr., feucht machen.]

Avots: ME I, 207

‡ II atvaldzinât "= atràisît" Fürecker n. FBR. VIII, 211.

Avots: EH I, 178

baldzināt Zehrxen, verleumden; s. balgs

Avots: ME I, 253

ìestal˜dzinât, [= iekārdinât: uz ēšanu Wain.].

Avots: ME II, 72

ìevaldzinât, tr., verwickeln, fesseln: tuo ievaldzina savuos tīkluos Zalkt. kungs pasargās tavu kāju, ka tā netiek ievaldzināta Spr. Sal. 3, 26. [Refl. - tiês, sich in etw. verwickeln: tie tāduos grē̦kuos neievaldzinājās Glück Sir. 23, 17.]

Avots: ME II, 86

[maldzinât (mit "lˆ") "fein regnen (smidzinât)" Nötk.]

Avots: ME II, 557

[I nùovalˆdzinât, ordentlich befeuchten: lietus nuovaldzināja zemi, Warkl.]

Avots: ME II, 882

[II nuovaldzināt L. "bestricken".]

Avots: ME II, 882

sasmalˆdzinât ² ,

1) zertrümmern:
s. stiklu Siuxt;

2) fein ausspinnen:
s. dziju Lautb.;

3) eine gewisse Zeit hindurch fein regnen:
lietus sasmaldzināja visu dienu Bauske, Selg.

Avots: ME III, 738

savaldzinât,

1): überführen, zum Geständnis bringen
P. Alunāns.

Avots: EH XVI, 462

savaldzinât,

1) verstricken, umschlingen
Bielenstein Holzb. 599; bändigen LKVv.: revolveŗus uz krūtīm turē̦dami, tie mani drīz savaldzināja Mērn. laiki 357. sargais, ka tu netuopi savaldzināts! (dass du nicht in den Strick fallest) Glück V Mos. 12, 30;

2) verpflichten, verbindlich machen:
tad tu esi savaldzināts ar savas mutes vārdiem Sal. Sprüche VI, 2;

3) bestricken, umstricken, berücken
Wid.: velns mūs var savaldzināt ar mūsu pašu grē̦ku prāt[u] Gesangb. 345. šaubīšanās pilnīgi savaldzināja viņa prātu Turg. Muižn. per. 56. ka tu caur dievu bildēm netuopi savaldzināts V Mos. 7, 25. Refl. -tiês savā valuodā, sich fangen lassen in seinen Worten Brasche. ļaunais savas mutes grē̦kuos savaldzinājas (verstrickt sich) Sal. Sprüche XII, 13.

Avots: ME III, 780

smaldzinât, fein machen; staubregnen Für. I; = smalcinât St., U.: lietus smal˜dzina Deg , Siuxt, (mit alˆ) Nötk., Warkl., (mit alˆ ²⁾ Bauske. vgl. smalganât.

Avots: ME III, 951

stal˜dzinât, vernascht machen N. - Bartau, Dunika, Tadaiken. Zu stalgs l.

Avots: ME III, 1042

I valdzinât,

2): "(etwas Verfängliches) durch Querfragen, durch List herausholen"
P. Alunāns; "turēt savā varā, ietekmē" (mit al˜) Orellen; ‡

4) "ķert ciet" (mit al˜) Siuxt: v. pa laukiem un dārziem, kamē̦r dabū.

Avots: EH II, 752

I valdzinât,

1) mit Stricken binden
U.;

2) bestricken
L., St., verstricken U.: fesseln (fig.) C., Salis (mit al˜); viss vilina, valdzina, saista R. Sk. II, 173. meitene ... viņa sirdi bij valdzinājusi Neik. 12. kairinājušas lasītāju ziņkārību un valdzinājušas viņu uzmanību un ievērību Ar. Krišj. Valdem. 5. aistētiskie jautājumi viņu valdzina Vēr. I, 1031;

3) knechten, quälen
LKVv. Zu valgs I.

Avots: ME IV, 452

II valdzinât, feucht machen Spr., Br. 249. Zu valgs II.

Avots: ME IV, 452

balgs, [verleumdet?]: balga, balga sērdienīte, kam nebija tē̦vs, māmiņa Zehrxten; vgl. baldzināt.

Avots: ME I, 254

maiga,* maigs*, das Entzücken, die Wonne: pieeas dienas laimes maigā jutuos valdzināts MWM. VII, 142. nāc tu vēl, kâ tuoreiz, smaidu maigs! Vēr. I, 824.

Avots: ME II, 548