Paplašinātā meklēšana

àlguôt, tr., besolden, belohnen: Kurzeme skrīveli alguoja kungs Apsk. I, 437. lai nebūtu jāņem un jāalguo lieks strādnieks BW. III, 1, 45.

Avots: ME I, 67

‡ àlguôtnis, ein Lohnarbeiter: pret kungu . . . alguotņiem Veselis Netic. Toma mīlest. 35.

Avots: EH I, 67

apàlguôt, tr., besolden, den Lohn bezahlen: gājējus nevarēja apalguot A. XIII, 794. Refl. -tiês, belohnt werden: dūkuŗu pūles apalguojās spuožām sekmēm B. Vēstn.

Avots: ME I, 74

‡ apvalguôt "(einen Kornhaufen) mit Garn beziehen (der Vögel wegen)" Für. I.

Avots: EH I, 125

atàlguôt, tr., besolden, belohnen, vergelten: kalpus atalguo ne naudā vai graudā, bet ar zemes gabalu. un tavu lēnsirdību atalguo MWM. V, 252. Refl. -tiês, sich bezahlt machen, Vergeltung, Lohn erhalten: pūliņi atalguojās Pūrs III, 49. atàlguõjums, die Belohnung.

Avots: ME I, 148

atzalguôt, intr., erglänzen, schimmmern Mar.: tik e̦ze̦rs zibēja blāvi, te tumsdams, te atzalguodams Apsk. I, 390.

Avots: ME I, 212

balguôt, weiss(lich) glänzen: jau maigi balguo de̦be̦su spīdums Rainis, Gals un sākums 168 [Neubildung?].

Avots: ME I, 254

gùodàlgôts ,* preisgekrönt: guodadguota luga, preisgekröntes Theaterstück.

Avots: ME I, 688

ìezalguôtiês [Lis.], erglänzen, anfangen grün (zaļš) zu schimmern: tur iezalguojās zaļas lapiņas Kleinb. viņa zaļganās acis iezalguojās Saul.

Avots: ME II, 90

izàlguôt, tr., jem. den Lohn bezahlen, die Lohnfrage befriedigend lösen: kâ tu savu saimīti izalguosi A. XX, 265.

Avots: ME I, 712

nùoàlguôt, tr., besolden: viņš nuoalguoja savus dienestniekus Blaum. tagad gājēji tik dārgi, ka tuos vairs ne˙maz nevar nuoalguot.

Avots: ME II, 757

nùoval˜guôt, tr., mit Stricken versehen, überziehen; - ein Netz über einen Fruchtbaum oder Kornhaufen ziehen, damit nicht die Vögel dazu kommen L.

Avots: ME II, 882

nùozalguôt, refl. -tiês, intr., erglänzen, dahinblitzen: vai Inga aizripuoja, kâ rati nuozalguoja? MWM. VIII, 483. jūŗas līmenis stāvēja rāms, šur tur pamirdzēja, nuozalguojās MWM. VI, 15.

Avots: ME II, 889

sačalguôt ² Wain.,

1) schlecht auskochen (eine Speise);

2) "zu einer guten Speise eine schlechtere hinzugiessen":
kuo tu te esi sačalguojis?

Avots: ME III, 604

saval˜guôt,

1): auch Pabbasch; ‡

3) mit einem Strick (mehrere) anbinden:
visi luopi nu savalguoti Nötk., Salis; gehörig mit einem Strick fesseln N.-Peb.: nevarēja vien (uz tirgu braucuot) verša labi s.; (fig.) fesseln: kas spēj s. Imatras ūdeņus Daugava 1939, 253.

Avots: EH XVI, 463

saval˜guôt, tr.,

1) (mit Hilfe eines Strickes) einfangen
Spr.: niķainu zirgu, kas neduodas ruokā, mē̦dz savalguot ar valgu Ahs.;

2) fig., (einen Menschen) in die Falle bringen
Spr.

Avots: ME III, 780

‡ spalguôt, hell leuchten (?): kâ aizmirst tuo, kas skaists? viss viņā spalguo, viss viz: ik zieds, ik rīts, ik balss ... Rainis Dz. un d. III ² , 355.

Avots: EH II, 545

stalguôt: auch Lng.

Avots: EH II, 569

stalguôt N. - Bartau n. Etn. II, 1, naschen.

Avots: ME III, 1042

uzzalguôt, erglänzen: rāva (uz ūdens) saulē uzzalguoja Golg.

Avots: ME IV, 400

I valguôt,

2): viņam netrūkst sajūsmas, lai visus valguotu pie sevis Uzvaras ceļš 104. ik skūpsts, kas valguo Rainis Dz. un d. III ² , 355.

Avots: EH II, 752

I valguôt,

1) mit einem Strick
(val˜gs I) binden U.; eine Kuh mit einem Strick anbinden (mit al˜ ) Nogallen, Nötk., Salis; einen Vogel im Strick fangen Für. I;

2) = valdzinât I 2, fesseln (fig.) A.-Autz (mit al˜).

Avots: ME IV, 455

II vàlguôt ² Saikava, (die Augen) verdrehen, rollen: valguot acis Saikava, Krišs Laksts 2. Zu vaidzêtiês.

Avots: ME IV, 455

III valguôt, sich langsam wiegen, bewegen: e̦ze̦rs valguo Stockm., die Oberfläche des Sees bewegt sich leise, ohne Wellen zu erzeugen. Zu valdzêtiês, wozu auch ae. wealca "Woge" u. a.

Avots: ME IV, 455

zalguôt,

1): mit al˜ AP., Ramkau.

Avots: EH II, 800

zalguôt,

1) zal˜guôt Arrasch, Jürg., Nötk., zàlguôt A.-Ottenhof, zalˆguôt Bers., zàlguôt ² Golg., Gr.-Buschh., Jummardehn, Kaltenbrunn, KatrE., Lis., Mahlup, Oknist, Saikava, Selsau, Sessw., Sonnaxt, Vīt., Warkh., zalˆguôt ² Grenzhof, zalguôt Spr., Erlaa, Frauenb., Wessen, zalgât Wessen, (mit àl ² ) Kaltenbrunn, auch refl. zalguôtiês, leuchten, schimmern, schillern;
zàlguôt ² Vīt., grün leuchten: purvā rāvas ūdens zalguo Golg. u. a. eļļa zalguo ūdenī Frauenb., Golg. gaiļa spalvas zalguo Jürg. medņa kakls zalguo Saikava, Warkh. nāk gaismiņa zalguodama (Var.: vizē̦dama) BW. 30903, 2. debess zalguoja vienās zvaigznēs A.v. J. 1899, S. 123. pie debesīm zalguojās zvaigznes JR. IV, 122. me̦lnie strazdi, spalviņām zalguojuot, te̦kāja... V, 60. burbulis, kurš kâ dārgakmens zalguo visās krāsās III, 30, ka[d] nuopucēju naudu, net zalgā Kaltenbrunn. rati bija nuolakuoti, ka zalguoja vien A. v. J. 1896, 526. spīguļuo saulē un zalguo 1897, S. 375. mirdz ūdenī·, zalguo un dzirkst Sudr. E. tā zaiguo un zalguo un zvīļuo zili ze̦ltainām ugunĩm A. XX, 690. zalguo Vidusjūr,ā salas Jaun. Dr. v. J. 1902, S. 301. Mīcei zalguoja skats Apsk. v. J. 1903, S. 376. rudzu lauks jau pa gabalu zalguoja kâ spilgts zaļš deķis Vīt.;

2) "?": manas smadzenes zalguoja Vēr. II, 1261.

Avots: ME IV, 684

àlgâtiês, tagelöhnern. Rujen n. U. [vgl. li. algoti "lohnen"].

Avots: ME I, 67