ankšu
‡ ankšu (gen. pl., "nötige Dinge") Für˙l: nāku pēc ankšu, ich komme, was zu suchen, zu fordern. Zu li. ankščia "Darlehen" (bei Daukša Post. 284)?
Avots: EH I, 70
Avots: EH I, 70
Paplašinātā meklēšana
Meklējam 'ankšu' mūsdienu pierakstā, oriģinālpierakstā un šķirkļu saturā
'ankšu' ir atrasts šādos šķirkļu elementos:
Šķirkļvārda mūsdienu pierakstā (1)
Šķirkļvārda oriģinālpierakstā (2)
aizlankšot
àizlankšuôt, intr., hin-, weglaufen: upīte rāmi aizlankšuo krustam pa ceļa apakšu Sil.
Avots: ME I, 36
Avots: ME I, 36
lankšot
Šķirkļa skaidrojumā (2)
strankšēt
strankšêt, strankšķêt, -u, -ẽju, intr., klingen, kllrren: sāk strankšēt sidrabstīgas Druva I, 384. kuoklēm strankšuot 829. bija nuodrāzusi strankšķuošu, pluosuošuos priekšspēli A. v. J. 1896, S. 336.
Avots: ME IV, 1081
Avots: ME IV, 1081
vankšis
vankšis,
1) ein Hund, der kläfft Dickeln,
Frauenb., Kosenhof, Lennew., Lindenberg, Nauksch., Raiskum, Ramkau, Rentzen, Serben, Trikaten, Vīt., (mit an̂) C., Golg., KatrE., Nötk., Ogershof, (mit an̂ 2 ) AP., Jürg., Schibbenhof, (vankšķis) Grünw., Rite, (van̂kšķis) Bers., Kaltenbrunn, Kreuzb., Lubn., Neugut, Saikava, Sessw., (mit an̂ 2 ) Adiamünde, Arrasch, Bauske, Siuxt: ej, paskaties, kuo tas vankšis tur rej! Golg. suns ir liels vankšis: nav ne˙kas re̦dzams, bet viņš tev vankš visu nakti Vīt.;
2) "der Kläffer" (von einem Menschen gesagt)
Nötk. (mit an̂ ), Jürg. (mit an̂ 2 ), N.-Peb.; ein Fasler, Schwätzer Bauenhof, Serben, (mit an̂ ) C., KatrE., Ogershof, (mit an̂ 2 ) AP., (vankšķis) Fehteln; "wer viel spricht und sich beim Sprechen wiederholt" Ramkau;
3) ein Kind, das (laut) weint
(mit an̂ ) C., (mit an̂ 2 ) Schibbenhof, (van̂kšķis 2 ) Arrasch, Siuxt;
4) die Dohle
(mit an̂ 2 ) Autz n. U.;
5) "truoksnis, kas ceļas vankšuot" Vīt.; das Kläffen Odensee; das Schwatzen Odensee: paša neredzēju; dzirdēju tik viņa vankši Vīt.
Avots: ME IV, 472
1) ein Hund, der kläfft Dickeln,
Frauenb., Kosenhof, Lennew., Lindenberg, Nauksch., Raiskum, Ramkau, Rentzen, Serben, Trikaten, Vīt., (mit an̂) C., Golg., KatrE., Nötk., Ogershof, (mit an̂ 2 ) AP., Jürg., Schibbenhof, (vankšķis) Grünw., Rite, (van̂kšķis) Bers., Kaltenbrunn, Kreuzb., Lubn., Neugut, Saikava, Sessw., (mit an̂ 2 ) Adiamünde, Arrasch, Bauske, Siuxt: ej, paskaties, kuo tas vankšis tur rej! Golg. suns ir liels vankšis: nav ne˙kas re̦dzams, bet viņš tev vankš visu nakti Vīt.;
2) "der Kläffer" (von einem Menschen gesagt)
Nötk. (mit an̂ ), Jürg. (mit an̂ 2 ), N.-Peb.; ein Fasler, Schwätzer Bauenhof, Serben, (mit an̂ ) C., KatrE., Ogershof, (mit an̂ 2 ) AP., (vankšķis) Fehteln; "wer viel spricht und sich beim Sprechen wiederholt" Ramkau;
3) ein Kind, das (laut) weint
(mit an̂ ) C., (mit an̂ 2 ) Schibbenhof, (van̂kšķis 2 ) Arrasch, Siuxt;
4) die Dohle
(mit an̂ 2 ) Autz n. U.;
5) "truoksnis, kas ceļas vankšuot" Vīt.; das Kläffen Odensee; das Schwatzen Odensee: paša neredzēju; dzirdēju tik viņa vankši Vīt.
Avots: ME IV, 472