antiņš
antiņš, ‡
2) ein Einfaltspinsel
Frauenb. u. a.; ‡
3) der Hase
N.-Schwanb.; wohl identisch mit Antiņš.
Avots: EH I, 70
2) ein Einfaltspinsel
Frauenb. u. a.; ‡
3) der Hase
N.-Schwanb.; wohl identisch mit Antiņš.
Avots: EH I, 70
Paplašinātā meklēšana
Meklējam 'antiņš' mūsdienu pierakstā, oriģinālpierakstā un šķirkļu saturā
'antiņš' ir atrasts šādos šķirkļu elementos:
Šķirkļvārda mūsdienu pierakstā (7)
Antiņš
Añtiņš, Añtuõns, auch Tenis, Anton: prātiņ, nāc mājās, antiņ, pūt stabulīti oder antiņ, kur stabulīte? sagt man zu einem Unbesonnenen.
Avots: ME I, 71
Avots: ME I, 71
dimantiņš
‡ dimantiņš, Timotheegras Heidenfeld: uoļas zemē d. neaug; dimantiņam vajag pliena, māla, smagas zemes.
Avots: EH I, 320
Avots: EH I, 320
lantiņš
makantiņš
sukantiņš
suksantiņš
suksantiņš " ein nichtiger Mensch" ("kas visur šaudās") Edw.; "ein Unerwachsener, der sich ins Gesprach mischt" Launekaln; "ein lebhaftes, lustiges Kind" Odensee.
Avots: ME III, 1118
Avots: ME III, 1118
Šķirkļa skaidrojumā (5)
bu
bu Interj.,
1) zur Bezeichnung des Lautes, den die Pferde hören lassen, wenn sie dem Hafen entgegenwiehern: zirgs bubina bu, bu, bu!;
2) beim Besprechen einer Krankheit:
pantiņš pie pantiņa, kauliņš pie kauliņa, dzīsliņa pie dzīsliņas - bu, bu, bu, bu! Tr. IV, 237;
3) Ausruf des Schreckens:
bu! labi, ka tanī brīdī uzrāvuos Asp.
Avots: ME I, 343
1) zur Bezeichnung des Lautes, den die Pferde hören lassen, wenn sie dem Hafen entgegenwiehern: zirgs bubina bu, bu, bu!;
2) beim Besprechen einer Krankheit:
pantiņš pie pantiņa, kauliņš pie kauliņa, dzīsliņa pie dzīsliņas - bu, bu, bu, bu! Tr. IV, 237;
3) Ausruf des Schreckens:
bu! labi, ka tanī brīdī uzrāvuos Asp.
Avots: ME I, 343
burkāns
bur̃kãns, Demin. burkantiņš BW. 32583, 3, [34928 var.], die Burkane, Mohrrübe: burkānus nuorakt, raut, abnehmen. sarkans kâ burkāns. suņu burkāns, geflechter Schierling (conium maculatum); ve̦lna b., cicuta virosa RKr. XII, 14. Entlehnt; [vgl. P. Schmidt RKr. XV, 35].
Avots: ME I, 353
Avots: ME I, 353
gradzens
gradze̦ns, der Ring BW. 15452 var. aus Rawen, 6491 var. aus Alschw., 6491, 4 aus Lemburg, 6491, 1 var. aus Erlaa, 2251 var. aus Meselau, gradzans BW. 6242, 15452, 1 var. aus Erw., gradzantiņš 6491,5 var. aus Gustavsberg. Anderswo gre̦dze̦ns.
Avots: ME I, 636
Avots: ME I, 636
pants
pañts [Tr., BL, Dunika, Sackenhausen, Līn.], pañta,
1) Reihe, Glied od. Linie der Soldaten;
2) das Glied
[Dunika]: visi panti man sāp. panti bijuši kâ salauzti JK. VI, 41. [pantu pantām St., gliederweise.] gul sasiets, nejaudādams kustināt ne panta A. XV, 96. lai kauliņš pie kauliņa, pantiņš pie pantiņa, miesiņa pie miesiņas! Etn. IV, 109. viņa bij slaika, spēcīgiem miesas pantiem (Gliederbau) Purap.; [das Kreuz im Körper eines Tiers: zirgs platiem pantiem Dunika];
3) [pañte Nitau], eine Schicht, Abteilung Getreide, Heu
[Dunika], Stroh in der Scheune: šķūnī pirmā panta [pirmais pañts Nigr., Gr.-Essern, Selg., Frauenburg, Behnen, Lautb.] siena jau pielikta Kand.; miežu panti paceļas ar˙vienu augstāki pret čukuru Grob.; auch sonst eine Abteilung, Schicht: [ve̦se̦ls pants (kaudze) žagaru Stuhrhof.] nuo vienas sijas līdz uotrai skaita vienu pantu (pie lubu jumta) B. Vēstn. liela, gaŗa egle sešu pantu, katrā pantā ligzds Tr. 823;
4) ein Teil des Pfluges Sackenhausen
(wohl =. panda);
5) ģīmjā, sejās pānti, die Gesichtszüge
Vēr. II, 459;
6) der Vers, die Verszeile,
namentlich so das Deminutiv pantiņš: skuoluotājs uzduod bē̦rniem dažus pantiņus izmācītles nuo galvas. (Nach Būga KZ. LI, 115 (als ein Kuronismus) zu le. pît "flechten", slav. pęti "spannen, strecken, zusammenfügen"; vgl. auch li. panta bei Bezzenberger Lit. Stud. 150.]
Avots: ME III, 78
1) Reihe, Glied od. Linie der Soldaten;
2) das Glied
[Dunika]: visi panti man sāp. panti bijuši kâ salauzti JK. VI, 41. [pantu pantām St., gliederweise.] gul sasiets, nejaudādams kustināt ne panta A. XV, 96. lai kauliņš pie kauliņa, pantiņš pie pantiņa, miesiņa pie miesiņas! Etn. IV, 109. viņa bij slaika, spēcīgiem miesas pantiem (Gliederbau) Purap.; [das Kreuz im Körper eines Tiers: zirgs platiem pantiem Dunika];
3) [pañte Nitau], eine Schicht, Abteilung Getreide, Heu
[Dunika], Stroh in der Scheune: šķūnī pirmā panta [pirmais pañts Nigr., Gr.-Essern, Selg., Frauenburg, Behnen, Lautb.] siena jau pielikta Kand.; miežu panti paceļas ar˙vienu augstāki pret čukuru Grob.; auch sonst eine Abteilung, Schicht: [ve̦se̦ls pants (kaudze) žagaru Stuhrhof.] nuo vienas sijas līdz uotrai skaita vienu pantu (pie lubu jumta) B. Vēstn. liela, gaŗa egle sešu pantu, katrā pantā ligzds Tr. 823;
4) ein Teil des Pfluges Sackenhausen
(wohl =. panda);
5) ģīmjā, sejās pānti, die Gesichtszüge
Vēr. II, 459;
6) der Vers, die Verszeile,
namentlich so das Deminutiv pantiņš: skuoluotājs uzduod bē̦rniem dažus pantiņus izmācītles nuo galvas. (Nach Būga KZ. LI, 115 (als ein Kuronismus) zu le. pît "flechten", slav. pęti "spannen, strecken, zusammenfügen"; vgl. auch li. panta bei Bezzenberger Lit. Stud. 150.]
Avots: ME III, 78
uzskūpstīt
uzskūpstît, ‡
2) küssend aufwecken:
Antiņš pa tam Saulcerlti ir uzskūpstījis jau pusdzīvu un izcēlis nuo šķirsta Andr. Niedra Nemiera ceļi IV, 403.
Avots: EH II, 733
2) küssend aufwecken:
Antiņš pa tam Saulcerlti ir uzskūpstījis jau pusdzīvu un izcēlis nuo šķirsta Andr. Niedra Nemiera ceļi IV, 403.
Avots: EH II, 733