apķērnāt
apķē̦rnât: man netīk savus nagus gar tevi a. (schlagend) Janš. Mežv. ļ. II, 460. t Refl. -tiês, sich besudeln: bē̦rns apķẽ̦rnājies (hat sich mit seinen Exkrementen besudelt) Dunika, Kal., Rutzau.
Avots: EH I, 96
Avots: EH I, 96
Paplašinātā meklēšana
Meklējam 'apķērnāt' mūsdienu pierakstā, oriģinālpierakstā un šķirkļu saturā
'apķērnāt' ir atrasts šādos šķirkļu elementos: