apūbēt
apûbêt, intr., beschlagen, anfaulen: kuoka bluķis mitrumā gulē̦dams apūbējis J. Kaln. kartupeļi apūbējuši J. Kaln. apūbējuši klinšu bluķi Saul. [in Neuermühlen dafür apūpêt].
Avots: ME I, 132
Avots: ME I, 132
'apūbēt' ir atrasts šādos šķirkļu elementos: