apžultīt
apžulˆtît, Denom. von žulˆts, tr., vergällen, verbittern: apžultīta mute, giftiger Mund Manz. tu jau man katru maizes kumuosu apžultī Sessw. A. X, 1, 528.
Avots: ME I, 139
Avots: ME I, 139
Paplašinātā meklēšana
Meklējam 'apžultīt' mūsdienu pierakstā, oriģinālpierakstā un šķirkļu saturā
'apžultīt' ir atrasts šādos šķirkļu elementos: