apbeigties
‡ apbèigtiês, zugrunde gehen (von vielen Subjekten) Saikava: pīlē̦ni apbeidzēs: bij dabūjuši mušmires saknābāties; ausgehen, zu fehlen (mangeln) anfangen Dunika, Mahlup: mums milti apbeigušies.
Avots: EH I, 73
Avots: EH I, 73
'apbeigties' ir atrasts šādos šķirkļu elementos: