apbirst
[apbrist (li. apbrìsti), umwaten, herumwaten um: apbridu tai vietai apkārt Wolm. u. a.].
Avots: ME I, 77
Avots: ME I, 77
Paplašinātā meklēšana
Meklējam 'apbirst' mūsdienu pierakstā, oriģinālpierakstā un šķirkļu saturā
'apbirst' ir atrasts šādos šķirkļu elementos:
Šķirkļvārda mūsdienu pierakstā (1)
Šķirkļa skaidrojumā (2)
apbirt
apbir̃t (li. apbìrti),
1) abfallen:
kuokam lapas apbirušas;
2) (von Tränen) fliessen:
man apbira asariņas BW. 9856;
3) bedeckt werden:
apbirst manas baltas ruokas gaudajām asarām Ltd. 1529, meine weissen Hände werden von bittern Tränen benetzt. lai būt (u) mana villainīte ar skujām apbiruse BW. 15687;
4) um etwas fallend, bedecken:
tur tevi apbira ābeļu ziedi BW. 33778 var.
Avots: ME I, 77
1) abfallen:
kuokam lapas apbirušas;
2) (von Tränen) fliessen:
man apbira asariņas BW. 9856;
3) bedeckt werden:
apbirst manas baltas ruokas gaudajām asarām Ltd. 1529, meine weissen Hände werden von bittern Tränen benetzt. lai būt (u) mana villainīte ar skujām apbiruse BW. 15687;
4) um etwas fallend, bedecken:
tur tevi apbira ābeļu ziedi BW. 33778 var.
Avots: ME I, 77
gauds
gauds [li. gaudùs "wehmütig"],
1) betrübend, herb:
nuo tautām gauds vārdiņš BW. 23831. duod dēliņš gaudu vārdu, duod dēliņa līgaviņa 1962;
2) bitter (von Tränen
im VL. sehr beliebt): apbirst manas baltas ruokas gaudajām asarām Ltd. 1529. es nebūtu raudājuse vienas gaudas (Var.: gaužas) asariņas BW. 3500. gauda (= ļuoti stipra) sāpe Schwanb.;
3) kläglich, jämmerlich, trautig:
man bij daudz gàudu 2 [Lis.] dziesmu, bet es gaudi nedziedāju BW. 17272, 1. gaudā balsī runāt. Mārīte runāja lē̦nā, saraustītā, gaudā valuodā Poruk III, 184;
4) leid, schmerzlich (synonym mit
žēl): nu man žē̦l, nu man gaud (Var.: gaudi, gauži) BW. 13713. Zu gaust.
Avots: ME I, 610
1) betrübend, herb:
nuo tautām gauds vārdiņš BW. 23831. duod dēliņš gaudu vārdu, duod dēliņa līgaviņa 1962;
2) bitter (von Tränen
im VL. sehr beliebt): apbirst manas baltas ruokas gaudajām asarām Ltd. 1529. es nebūtu raudājuse vienas gaudas (Var.: gaužas) asariņas BW. 3500. gauda (= ļuoti stipra) sāpe Schwanb.;
3) kläglich, jämmerlich, trautig:
man bij daudz gàudu 2 [Lis.] dziesmu, bet es gaudi nedziedāju BW. 17272, 1. gaudā balsī runāt. Mārīte runāja lē̦nā, saraustītā, gaudā valuodā Poruk III, 184;
4) leid, schmerzlich (synonym mit
žēl): nu man žē̦l, nu man gaud (Var.: gaudi, gauži) BW. 13713. Zu gaust.
Avots: ME I, 610