apceļot
apceļuôt [li. apkeliáuti], tr., bereisen: viens zemnieks gribēja pasauli apceļuot LP. VII, 197. apceļuojums, die Reise: pasaules apc.; apceļuotājs, der Reisende: pasaules apc.
Avots: ME I, 78
Avots: ME I, 78
Paplašinātā meklēšana
Meklējam 'apceļot' mūsdienu pierakstā, oriģinālpierakstā un šķirkļu saturā
'apceļot' ir atrasts šādos šķirkļu elementos: