apjumt
apjùmt,
1): lai tā (= ē̦ka) būtu apjumta Pas. IX, 102. ‡ Refl. -tiês,
1) mit dem Dachdecken fertig werden:
jaunsaimnieks jau apjumies;
2) unversehens bedacht werden:
šķūnis apjumies ne tâ, kâ es gribēju C.;
3) beim Bedachen versehentlich bedeckt werdeu, abhanden kommen:
cimdi apjūmušies ("kaudzi rudenī apjumjuot iejukuši") KatrE.
Avots: EH I, 88
1): lai tā (= ē̦ka) būtu apjumta Pas. IX, 102. ‡ Refl. -tiês,
1) mit dem Dachdecken fertig werden:
jaunsaimnieks jau apjumies;
2) unversehens bedacht werden:
šķūnis apjumies ne tâ, kâ es gribēju C.;
3) beim Bedachen versehentlich bedeckt werdeu, abhanden kommen:
cimdi apjūmušies ("kaudzi rudenī apjumjuot iejukuši") KatrE.
Avots: EH I, 88