aplakt
‡ aplakt (li. aplàkti "leckend befressen"), (eine flüssige Speise) leckend auffressen: a. visu pienu Salis.
Avots: EH I, 97
Avots: EH I, 97
Paplašinātā meklēšana
Meklējam 'aplakt' mūsdienu pierakstā, oriģinālpierakstā un šķirkļu saturā
'aplakt' ir atrasts šādos šķirkļu elementos:
Šķirkļvārda mūsdienu pierakstā (7)
aplaktot
‡ aplaktuôt, ringsum mit Lalten beschlagen Frauenb : kad spāres uzce̦ltas, tad jāaplaktuo jumts Siuxt.
Avots: EH I, 97
Avots: EH I, 97
daplakt
paplakt
paplakt: flach werden, zusammenfallen U. (unter plakt). ‡ Refl. -tiês, flacher werden: iesniegtuo lūgumu blāķi nedabūjuot ... tik daudz p., cik jaunu nākuot ... klāt Kaudz. Jaunie mērn. laiki IV, 138.
Avots: EH XIII, 163
Avots: EH XIII, 163
paplakt
saplakt
saplakt, ‡ Refl. -tiês AP., zusammenfallen, niedriger werden: pēc nedēļas siens būs saplacies.
Avots: EH XVI, 436
Avots: EH XVI, 436
saplakt
saplakt, intr.,
1) zusammenfallen, zerfallen
U.; abnehmen, niedriger werden: lai sapluok pampums kâ vilnas lēkša! Br. 414. sapluoc kâ ciņa cē̦rps! Br. 31. saplakt kâ pārdurts pūslis Krišs Laksts 26. Vītuols... saplaka zem kādas smagas nastas Vēr. I, 1037. pirms es zem smagā spaida nesapluoku Asp. sapluokat... kâ be̦ka nuo savas galvas smaguma A. XX, 931. vilnītis saplaka uz krasta smiltīm 809. ūdens saplacis ze̦ms, ze̦ms MWM. X, 245. sniegs saplacis, hat sich gesenkt, gesetzt U. - zaķis sapluok, der Hase duckt sich St. kaķis saplakst (= salīkst) Cibla. sieva saplakusi, das Weib ist niedergekommen Umgegend von Talsen. viņš saplacis miesās, er hat an Körpergewicht abgenommen, ist abgemagert;
2) den Mut verlieren
U.: ķēni0ņiene sapluok nuo bē̦dām LP. IV, 188. nabadzīgais, tik daudz re̦dzē̦dams, tīri sapluok ebenda S. 25. visi saplakuši, ieraudzīdami dimantu princesi 104. ķēniņa dē̦ls tīri saplacis, dzirdē̦dams tādu runu VI, 315. visi saplaka par tik lielu spēju 380. zemnieks par tādu bagātību tīri saplaka 461. viņš izskatās tik saplacis un nuospiests Vēr. II, 529. sirds sapluok, das Herz wird gerührt St.: sapluok Pētera un Līzes sirdis Purap. Kkt. 47. dūša nu pa˙visam sapluok LP. VI, 303. dvēsele... nevarīgās bailēs saplaka R. Sk. II, 111.
Avots: ME II, 701
1) zusammenfallen, zerfallen
U.; abnehmen, niedriger werden: lai sapluok pampums kâ vilnas lēkša! Br. 414. sapluoc kâ ciņa cē̦rps! Br. 31. saplakt kâ pārdurts pūslis Krišs Laksts 26. Vītuols... saplaka zem kādas smagas nastas Vēr. I, 1037. pirms es zem smagā spaida nesapluoku Asp. sapluokat... kâ be̦ka nuo savas galvas smaguma A. XX, 931. vilnītis saplaka uz krasta smiltīm 809. ūdens saplacis ze̦ms, ze̦ms MWM. X, 245. sniegs saplacis, hat sich gesenkt, gesetzt U. - zaķis sapluok, der Hase duckt sich St. kaķis saplakst (= salīkst) Cibla. sieva saplakusi, das Weib ist niedergekommen Umgegend von Talsen. viņš saplacis miesās, er hat an Körpergewicht abgenommen, ist abgemagert;
2) den Mut verlieren
U.: ķēni0ņiene sapluok nuo bē̦dām LP. IV, 188. nabadzīgais, tik daudz re̦dzē̦dams, tīri sapluok ebenda S. 25. visi saplakuši, ieraudzīdami dimantu princesi 104. ķēniņa dē̦ls tīri saplacis, dzirdē̦dams tādu runu VI, 315. visi saplaka par tik lielu spēju 380. zemnieks par tādu bagātību tīri saplaka 461. viņš izskatās tik saplacis un nuospiests Vēr. II, 529. sirds sapluok, das Herz wird gerührt St.: sapluok Pētera un Līzes sirdis Purap. Kkt. 47. dūša nu pa˙visam sapluok LP. VI, 303. dvēsele... nevarīgās bailēs saplaka R. Sk. II, 111.
Avots: ME II, 701
Šķirkļa skaidrojumā (5)
aplatot
dapalīdzēt
‡ dapalìdzêt 2 Kaltenbr., hin und wieder Beihilfe gewähren: jis man dapalīdzēja. daplakt: kaķis daplakst pie zemes Auleja.
Avots: EH I, 307
Avots: EH I, 307
izplakt
sapļekt
‡ sapļekt, -pļe̦kstu, -pļe̦ku Gramsden, Rutzau, = saplakt 1: sapļecis kukulis Gramsden. (ce̦pure) izskatījās kâ sapļe̦kuse ... pe̦ka Janš. Līgava I, 264.
Avots: EH XVI, 438
Avots: EH XVI, 438