aplams (li. ãplamas,"поверхностный, неловкiй, невнимательный"töricht, verkehrt, albern:aplamas duomas, aplami darbi; aplams suolis. zinu, ka tu aplams dusmuotājs neesi Kaudz. M. 58, ich weiss, dass du nicht jähzornig bist [s. Būga PФB. LXXI, 464].
1)sich einschleichen, Eingang finden, sich verbreiten: [laukā nezāles drīz ievir̂st2 (prt. ievirta) Nigr. od. ievirsušas Kreuzb., Drosth.] bezdievība un sle̦pkavība ir ievirtušās še Rol. tāds aplams ieskats varējis ievirsties un līdz šim uzturēties A. XII, 82;