Paplašinātā meklēšana

apnika, der Überdruss: citiem par sluogu un apniku būt; nuodarbuoties līdz apnikai Apsk. I, 459; bez apnikas art MWM. III, 691; strādāt apniku nikām PS.

Avots: ME I, 109

[neapnika ,* die Unermüdlichkeit, Rastlosigkeit, das Nichtüberdrüssigwerden Wid.]

Avots: ME II, 707

apnikt, überdrüssig, langweilig werden,

1) intr., beidzuot viņš apnika LP. VII, 1174. kalpam sāka drīzi apnikt tāda lieta LP. VII, 605. tur man dzīve neapnika BW. 13250, 30. ai, māmiņa, vai es tev apnikuse 14515. dē̦lam labas dienas pie tē̦va apnikušas LP. IV, 101;

2) tr.: drīz apniku lietus gaisu BW. 3941. vai tu mani apnikuse? 14538, 7. Part. pass. apnikts, langweilig geworden:
izlutināts bē̦rns me̦t apniktu paijiņu pie malas LA.;

3) mit abhäng. Inf.: jāt viņam apnika JK. V, 43. kungs apnicis klausīties LP. VI, 278;

4) mit Part.: viņš apnīk mājās vien stāvuot (auch stāvē̦dams) JK. III, 71. Refl. -tiês, (sehr) überdrüssig, langweilig werden:
pieci puiši vienu uti kava; izkavās, apnikās BW. 12878; bet vīram beidzuot apnicies bez bailēm dzīvuot LP. I, 118. Subst. apnikšana, apnikums, der Überdruss: strādāt bez apnikšanas; dzīves, dzīvības apnikums SDP. VI, 86, Lebensüberdruss.

Kļūdu labojums:
13250, 30 = 13250,31

Avots: ME I, 109, 110

‡ atbìrzît ² Oknist, Saikava, = ‡ atbìržuôt. Refl. -tiês, bis zum Überdruss Saatfurchen ziehen: jau atbirzījies! cik tev ātri apnika birzīt! Saikava.

Avots: EH I, 135

III be: sprediķis bija tik gaŗš, ka apnika be, klausuoties Wessen. piekusa kājas be, stāvuot un gaiduot mācītāja ierašanuos ebenda. sniegs apsniga be, kašuot (kartupeļus) Kaltenbr.

Avots: EH I, 210

‡ izblèņuôtiês, nach Herzenslust Possen treiben (albern): izblēņuojās, kamē̦r apnika AP., Frauenb. ļaus vaļu i., kâ pats gribēsi R. Ērglis Pel. bar. vectēvi 128.

Avots: EH I, 435

‡ izviñgruôtiês, eine Zeitlang (zu Genüge) turnen, üben: izvingruojā mies līdz apnikai.

Avots: EH I, 496

lìknât, -ãju Spr., gew. lìkņâtiês, -ãjuôs, lìkņuôtiês [Salisb., Erlaa, Kokn. n. U. ], sich bücken, ducken, in gebückter Stellung sich zu schaffen machen: sākumā viņš cītīgi līkņāja, bet tâ kâ uogu ne+˙cik nebija, tad drīz vien vīram apnika Latv. tas sāka līkņāties ao luopu silēm MWM. VIII, 592. dažās (bedrēs) vēl līķņāja cilvē̦ki un kasās aiz˙vien dziļāk Latv., [Mar. ].

Avots: ME II, 485

pûŗi ² Nigr., Dond., Lautb., Selg., Frauenb., Wandsen, Gr.-Essern, LIn., Tr., Bl., Sackenhausen, Dunika, Iw. (in Iw. auch pûri ² ), Schnehpeln, Medsen, Krohten, Aistern, Turlau, Gramsden, Gaiken, Wormen, Kurmahlen, Paddern, Erwahlen, Hasau, Grobin, Kalleten, Gaweesen, Angern, Stenden, Pampeln, Gudenieki, Planetzen, Lipsthusen, pūŗi RKr. XVI, 81, BW. 17019; 25338; 5 var.; 25860, 2, pūri U., pûri ² Dobl., pūri BW. 24327, 3 (aus Schrunden), 28135, 33623 (li. pūraĩ, mit ũ), pûri Kr., der Winterweizen (in Dunika und Matkuln auch vasaras pūŗi, und kvieši sind da unbekannt): saimniekam izauga raže̦ni pūŗi Dicm. pas. v. I, 75. muļķītis tē̦va pūru (kviešu) lauku sargājis LP. VI, 683. man apnika pie teviņa pūŗu maize, balta māize BW. 19196, 9. Le. pūŗa- für pũra- wohl nach den i̯o-Stämmen kvieši, rudzi, mieži. Zu apr. pure "Trespe", ksl. pyro, serb. pȉr "Spelt", čech. pýr "Quecke", gr. πῡρός "Weizen", ae. fyrs "Quecke", s. Trautmann Wrtb. 232 und Walde Vergl. Wrtb. II, 83.

Avots: ME III, 449, 450

redzêt, Refl. -tiês,

3): kulē redzējās, ka tur ir kaut kas Linden in Kurl. redzies mīksts ("var redzēt, ka ir mīksts") Nerft;

4): auch Auleja; man vakar jou redzējās, ka jis mirs zemē Liepna. man tâ vien re̦dzas, ka nāk Jauns. Raksti VII, 86. cieši viegli redzējās (es schien sehr leicht zu sein)
Kaltenbr. redzējās, ka ve̦se̦la ebenda. nesaredz tik lieli tie jaunie kapi (der neue Friedhof scheint nicht gross zu sein) ebenda. tā gaļa tāda smuka redzējās ("sah aus") Linden in Kurl.; ‡

5) = redzêt 1: lindrakus aude šādus tādus; kādus jau redzējās, tādus gribējās aust Frauenb.; ‡

6) "?": ilgi man redzējās ar māmiņu dzīvuojuot; i[r] pietika, i[r] apnika ar tuo dē̦lu māmuliņu Tdz. 470971. Subst. re̦dzê̦tãjs: ein Augenzeuge Brasche
Anl. 406.

Avots: EH II, 363

slājiens "?": nu mums apnika slājiena utes VL. aus Rutzau.

Avots: ME III, 922

‡ struža PV. "kalpuotāja, kas dara savu darbu vienaldzīgi, bez apnikas un atpūtas un iet ar nuošmekšējušām un nuonē̦sātām drēbēm".

Avots: EH II, 591

vidẽjĩba,* die Mittelmässigkeit: lai izceļas laukā nuo . . . vidējības Blaum. uomulīga vidējība A. v. J. 1897, S. 317. vidējība viņai apnika Asp. N, 65.

Avots: ME IV, 578

vìeta,

1): tukša tā vietiņa BW. 32851 var. apnika jam itī dzīve uz vietas (an einem Ort)
Pas. X, 51; ‡

4) "lieta, vajadzība" (?) Kaltenbr. Zur Bed. 2 vgl. auch estn. aze "Stelle, Schlafstätte".

Avots: EH II, 798