appūt
appũt (li. apipúti), ringsherum in Fäulnis übergehen, anfaulen: appuvuši kartupeļi; appuvis bluķis JR. IV, 155.
Avots: ME I, 112
Avots: ME I, 112
Paplašinātā meklēšana
Meklējam 'appūt' mūsdienu pierakstā, oriģinālpierakstā un šķirkļu saturā
'appūt' ir atrasts šādos šķirkļu elementos:
Šķirkļvārda mūsdienu pierakstā (1)
Šķirkļa skaidrojumā (3)
appūst
appùst [li. apipũsti],
1) beblasen, hauchend heilen:
slimuo vietu Etn. II, 171; kāju; hauchend, blasend heilende Kraft verleihen: zāles;
2) blasend, hauchend umgebend, umhauchen, anhauchen:
nuotikums appūsts ar romantisku nuokrāsu Vēr. I, 617; vēju appūsta seja, beschlagen;
3) niederblasen, blasend zum Fall bringen:
vē̦tra appūta zē̦nu gar zemi;
4) ausblasen:
sveci. viņš appūta lampu Saul. I, 147.
Avots: ME I, 112
1) beblasen, hauchend heilen:
slimuo vietu Etn. II, 171; kāju; hauchend, blasend heilende Kraft verleihen: zāles;
2) blasend, hauchend umgebend, umhauchen, anhauchen:
nuotikums appūsts ar romantisku nuokrāsu Vēr. I, 617; vēju appūsta seja, beschlagen;
3) niederblasen, blasend zum Fall bringen:
vē̦tra appūta zē̦nu gar zemi;
4) ausblasen:
sveci. viņš appūta lampu Saul. I, 147.
Avots: ME I, 112
apsmirst
apsmir̂st: stinkend werden: lai tā varē̦tu labi a. un appūt Janš. Līgava II, 130; ‡
2) widerlich werden; verärgern
Planhof.
Avots: EH I, 115
2) widerlich werden; verärgern
Planhof.
Avots: EH I, 115
vēkeklīgs
‡ vẽmeklîgs "?": visus jūŗas slimība bija appūtuse ar ... nejauku, vēmeklīgu dvašu Dünsb. Apakš ziemassvētku eglītes III, 47.
Avots: EH II, 776
Avots: EH II, 776