aprèibinât, fact. zu aprèibt,schwindlig machen, betäuben:viesulis, griezdams laivu riņķī vien, apreibināja braucēju LP. V, 258. viņu bij apreibinājuse cerība Vēr. II, 159. viņas apreibinātie prāti MWM. II, 362. Refl. -tiês,schwindlig, betäubt werden:nuo truokšņa viņš apreibinājās.
Kļūdu labojums: -tiês = -tiês, sich berauschen, sich betäuben