apriet
apriêt [li. apríeti], tr., anbellen, totbeissen: vilkači aprējuši māju-luopus LP. V, 123. traks suns aprējis (= ar kuodumu trakas padarījis) divi guovis.
Avots: ME I, 116
Avots: ME I, 116
Paplašinātā meklēšana
Meklējam 'apriet' mūsdienu pierakstā, oriģinālpierakstā un šķirkļu saturā
'apriet' ir atrasts šādos šķirkļu elementos:
Šķirkļvārda mūsdienu pierakstā (3)
aprietēt
aprietināt
‡ apriẽtinât guovi Schnehpeln, vor dem Melkeu die Zitzen einer Kuh drückend bestreichen (und dann abwarten, bis die Milch zu fliessen beginnt).
Avots: EH I, 110
Avots: EH I, 110