apsveibis
apsveibis, -usi, Part. Praet. von einem apsveibt, duslig, benommen: rītā piecēlies, biju tīri apsveibis Serb. nuo vakarējām pūlēm vēl apsveibušas LP. VI, 28 (aus Ober-Bartau).
Avots: ME I, 128
Avots: ME I, 128
'apsveibis' ir atrasts šādos šķirkļu elementos: