aptāmiņ
‡ aptàmiņ 2 Warkl., Adv.,
1) unbewusst, sinnlos, ohne Verstand:
jis tuo dara nuo dzē̦ruma a.:
2) "ungefahr".
Avots: EH I, 121
1) unbewusst, sinnlos, ohne Verstand:
jis tuo dara nuo dzē̦ruma a.:
2) "ungefahr".
Avots: EH I, 121
'aptāmiņ' ir atrasts šādos šķirkļu elementos: