aptiesāt
aptìesât,
1) tr., verurteilen (von vielen Objekten):
zagļus, visus blēžus. J. Kaln.;
2) aufessen:
aptiesās (werden aufessen), ka nemanīs Blaum. strādnieks pusdienā divas siļķes aptiesāja J. Kaln.
Avots: ME I, 131
1) tr., verurteilen (von vielen Objekten):
zagļus, visus blēžus. J. Kaln.;
2) aufessen:
aptiesās (werden aufessen), ka nemanīs Blaum. strādnieks pusdienā divas siļķes aptiesāja J. Kaln.
Avots: ME I, 131