apuļināt
apuļinât, tr., oberflächlich eine Arbeit tun Etn. III, 146; abstumpfen: ir nu tāds apuļināts, nejūtīgs muļķis A. XII, 407. es guodam pabeidzu, kuo viņš bij apuļinājis ar cirvi Vid.
Avots: ME I, 132
Avots: ME I, 132
'apuļināt' ir atrasts šādos šķirkļu elementos: