Paplašinātā meklēšana

apvèltît, tr.,

1) beschenken mit Brautgeschenken:
brūte apveltīja brūtgana radus BW. III, 1, 85; visas ē̦ku durvis ar prievītēm 11;

2) beschenken überhaupt:
suns apveltījis zemnieku ar naudu LP. VII, 483. pavasaris grib nuo jauna apveltīt dienas radības JR. V, 25. apveltīt ar lielā me̦stra guodu MWM. VI, 412.

Avots: ME I, 135

cìenīt, - u od. - īju, - īju, tr.,

1) ehren, schätzen, hochachten, würdigen:
cienī tē̦vu un māti. [cienāmus zemes augļus Glück Jak. 5, 7.] šuo jūsmu un sāpes var cienīt tikai tas, kas tuo izcietis Kaudz. M. 11. laiku, dienas, zīmes cienīt, tagewählerisch sein, auf Zeichen abergläubisch achten U.;

2) cienīt mit dem Obj. im Akk. und folgendem Infinitiv, jem. genügend achten, um zu...: kuo cienīja lūgt par kāzu tē̦vu RKr. XVI, 118. mārte viņu cienī apveltīt krustadvieļiem RKr. XVI, 155; tâ jau viņš cienī darīt U.

Kļūdu labojums:
verbam cienīt arī frāzēs no RKr.XVI, 118 un 155 ir nozīme"pflegen"(cienīt hat auch in den Belegen aus RKr. XVI, 118 und 155 die Bed."pflegen").

Avots: ME I, 394

vaĩrums,

1) die Menge, die (grosse) Anzahl, ein grosses Quantum:
liels vairums naudas LP. VI, 232; VII, 1069. zvejniekam laimējas saķert lielāku vairumu zivju Aps. V, 5. krāj krietnu vairumu uolu Etn. II, 67. skuolu ir še bagāts vairums A. XI, 693. par gadu vairumu nav jākaunas MWM. VIII, 409. tev nebūs pazust vairumā Asp. VII, 5. gaŗi vilku, smalki sprēžu vairumiņa gribē̦dama, ka varēju svešus ļaud([]s ar vairumu apveltīt BW. 25187. smalku vērpu mazumiņu (maz liniņu 6998, 1), vairumiņa gribē̦dama 7343. es samalu vairumiņu (Var.: lielu mali, krietnu mālu) 22542 var. duod, māmiņa, manu tiesu, es negribu vairumiņu (Var.: neba daudz man vajaga) 16403. cauri caur tautām, caur tuo pašu vairumiņu (Var.: biezumiņu) 10498. - vairumā iet Kaudz. M. 62, sich vermehren: manta gājusi pilnībā un vairumā LP. VI, 110. - Lok. vaĩrumā,

a) in Mengen, viel:
sēju auzas vairumā (Var.: pa pilnam) BW. 28133; 5212; 29932. asinis vairumā plūst Vēr. I, 1290;

b) = vairatā Bers., Kalzenau,

c) mehr:
priecāsimies mēs, sieviņas, viena sieva vairumā (Var.: vairāk) BW. 24717, 1:

2) die Mehrzahl, die grössere Menge, die Majorität
U.: balsu vairums Kaudz. M. 191; MWM. VIII, 192.

Avots: ME IV, 442, 443

vèltît C., (mit èl ² ) Bers., Fest., Golg., Kl., Saikava, (mit elˆ ² ) Arrasch, -ĩju,

1) Brautgeschenke verteilen
Spr.; (mit den Brautgeschenken) beschenken L., U.: brūte veltī jeb apdāvina brūtgāna tē̦vu BW. III, 1, S. 12. ve̦de̦kla iepirkās jaunajā radniecībā... radnieku veļus veltīdama Pūrs I, 108. kad cilvē̦ki apveltīti, tad veltīja... vietas BW. III, 1, S. 45. visas māsas apveltītas, brāļa māsa neveltīta BW. 25417. visi gaida veltījam 25631. dievs... brauca zemi veltīdams Etn. II, 80;

2) schenken; widmen:
brūte veltīja pūra vedējam... pa cimdu pārim BW. III, 1, S. 16. brūtes māte veltī preceniekam cimdus 26. A. veltījis direktuoram... gre̦dze̦nu MWM. VIII, 50. veltīt kam dzejuoli. Subst. vèltîšana, das Verteilen der Brautgeschenke, das Beschenken; das Schenken, Widmen: veltīšana bija... kāzu ieradums BW. III, 1, S. 7. ... veltīšana, kur brūte izdalīja savas dāvanas 11; vèltĩjums, das einmalige, beendete Schenken, Verteilen der Brautgeschenke; das Geschenk; die Widmung: dārgs būs svē̦tku veltījums Vēr, II, 91; vèltitãjs, wer (be)schenkt, widmet; f. vèltitãja, die Verteilerin der Brautgeschenke (die Braut) Spr.

Avots: ME IV, 535

ziêduôt, Geschenke machen, Gaben verteilen (wie die Braut bei der Verheiratung) U.; (mit Brautgeschenken) beschenken (= apveltît) Spr.; opfern U.: zieduo, mārša, kuo zieduo, zieduo savu pirtes (akas 25591) taku! BW. 1081. zieduo labi guovju stalli! 25573. zieduo labi klētes durvis! 25583. visas tautu žuogmalītes gaida tevi zieduojam 6818. ve̦dat pūru kalniņā, zieduojat bāleliņus! 27811. paliek mani bāleliņi šai saulē nezieduoti 27810. nedzeŗ mans kumeliņš nezieduotu ūdentiņu 20010, 3; 29861. vai, tautu zemīte̦... es tevi zieduošu cik varē̦dama: gan zieduoju vaŗa ziedu, gan sarkanu dzīpariņu RKr. XVI, 202 (aus Ranken). kad cilvē̦ki apveltīti, tad veltīja jeb zieduoja vietas BW. III, 1, S. 45 (ähnlich S. 77). zieduo nama un istabas vietas un lietas III, 3, S. 620. zieduo arī piedarbu, aku, dzirnavas III, 1, S. 24. ziedu mešana jeb zieduošana 59. e̦ze̦ram ik˙katru gadu vienu cilvē̦ku zieduojuši LP. VI, 727. neatraduse... savu zieduotuo (Opfer) VII, 217. dievam zieduot dziesmiņu SDP. VI, 44. zieduoju savus... spē̦kus mēnešrakstam Alm. Rud. 60. lielas summas viņas uzturēšanai zieduojuši Vēr. I, 1284. Refl. -tiês, sich opfern: priekš jums viņa zieduojās Rainis Uguns un nakts 107. - Subst. ziêduôšana, das Opfern; ziêduõjums, das einmalige, vollendete Beschenken (mit Brautgeschenken); das Opfer; ziêduôtãjs, wer Brautgeschenke verteilt; wer opfert: līdziniece bija zieduotāja jeb ziedu metēja BW. III, 1, S. 53.

Avots: ME IV, 741