Paplašinātā meklēšana

Meklējam 'apzīmēt' mūsdienu pierakstā, oriģinālpierakstā un šķirkļu saturā

'apzīmēt' ir atrasts šādos šķirkļu elementos:

Šķirkļvārda mūsdienu pierakstā (1)

apzīmēt

apzìmêt [li. apžymė´ti], tr., mit einem Kennzeichen, mit einer Signatur versehen, bezeichnen: es nezinu, kā lai tuo apzīmēju Vēr. par cīņu starp pilsē̦tu un lauku kultūru mēs viņu varē̦tu apzīmēt A. XXI, 227. apzīmē̦ta vieta, lieta, ein näher bezeichneter Ort, Gegenstand. Gramm. tuvāki apzīmēt, näher bezeichnen, bestimmen; apzìmẽjums, apzìmê̦tãjs, das Attribut.

Kļūdu labojums:
jāizmet (zu streichen ist).Gram.

Avots: ME I, 138

Šķirkļa skaidrojumā (4)

aptuvumis

aptuvumis, annähernd: kritiku varē̦tu aptuvumis latviski apzīmēt par pārspriedumu B. Vēstn.; auch aptuvis Balss. pēc tās var aptuvis nuosacīt piena viltuošanu Konv. ² 3117.

Avots: ME I, 132

pretmets

pretme̦ts, der Gegensatz: duālisms ir pretme̦ts monismam Konv. ² 710. kâ pretme̦ts šai kunkstēšanai, mirdzuošu seju ienāca Zana De̦glavs Rīga II, 1, 411. vīra vietā viņa tagad mīlēja tuo lieluo . . . pretme̦tu, kuo vis˙labāk varē̦tu apzīmēt ar vārdu "vīrietība" Ezeriņš Leijerkaste I, 100. starp šiem divi pretme̦tiem svārstās mākslinieku daba MWM. XI, 194.

Avots: ME III, 389

ross

rùoss ² Gr.-Buschhof, auch ruošs St., Kronw., U., ruôšs ² Bl., Adv. ruosi, ruoši, tätig, rührig: tam... bij apzīmēt ruosu darbu Konv. ² 145. ruosi strādāt. ķeŗaties pie jauna darba ruoši! Druva I, 799. Zu li. ruošus (mit š aus sk) "tätig", ruóšti "bereiten", ruošà "Bereitung" und (wenn mit uo aus ōu) rušus "tätig", rušėti "tätig sein", slav. ruxъ "Bewegung", čech. rychlý "eilig", schwed. rūsa "hervorstürmen" u. a., s. Trautmann Wrtb. 240 f., Būga LM. IV, 441, Zubatý BB. XVIII. 264 f., Persson BB. XIX, 274 f.

Avots: ME III, 582

vispapriekš

vispa˙prìekš, vispa˙prìekšu, visu˙priekš, Adv., ganz zuerst: svainīt[i]s man vispa˙priekšu (Var.: visu˙priekš, visu˙pirms) tautu durvis virināja BW. 23083 var. gribēju vispa˙priekš apzīmēt vietu RKr. XVII, 88.

Avots: ME IV, 624