Paplašinātā meklēšana
Meklējam 'arķis' mūsdienu pierakstā, oriģinālpierakstā un šķirkļu saturā
'arķis' ir atrasts šādos šķirkļu elementos:
Šķirkļvārda mūsdienu pierakstā (14)
arķis
arķis
garķis
garķis
garķis
II garķis,
1) weisser Storch (ciconia alba)
RKr. VIII, 97 [kontaminiert aus garnis und starķis?];
2) Polartaucher, Seehahntaucher
RKr. VIII, 99.
Avots: ME I, 603
1) weisser Storch (ciconia alba)
RKr. VIII, 97 [kontaminiert aus garnis und starķis?];
2) Polartaucher, Seehahntaucher
RKr. VIII, 99.
Avots: ME I, 603
karķis
karķis
karķis
sarķis
sar̂ķis: ein dunkelbrauner Ochse (mit ar̂ 2 ) Seyershof; "tukls sarkans cilvē̦ks" (mit ar) Druw. - Plur. sarķi, b): gesunde Gesichtsfarbe Kalz. n. Döbner.
Avots: EH XVI, 443
Avots: EH XVI, 443
sarķis
sar̂ķis Golg., Dond., ein rotes, fuchsfarbiges Pferd U., Dr.; ein roter, brauner Ochse U.; sar̃ķis, ein roter, junger Ochse Salis; "ļuoti sarkulējs" Wohlfahrt n. Etn. II, 95. - Der Plur. sarķi,
a) (sar̂ķi) eine Kartoffelart mit roter Schale, roten "Augen" und rötlichem Inneren
Mar. n. RKr. XV, 134;
b) rote Backen.
Avots: ME III, 722
a) (sar̂ķi) eine Kartoffelart mit roter Schale, roten "Augen" und rötlichem Inneren
Mar. n. RKr. XV, 134;
b) rote Backen.
Avots: ME III, 722
šņarķis
starķis
starķis
Šķirkļa skaidrojumā (13)
aizklidzināt
àizklidzinât, sich langsam entfernen, langsam wegfahren: kaimiņš ar savu zirģeli aizklidzināja gar mūsu māju JK. sarķis sīkiem rikšiem aizklidzināja nuopakaļ... melnim Duomas III, 312.
Avots: ME I, 32
Avots: ME I, 32
ārķis
ãrķis, arķis,
1) ein Pflock, eine gegabelte Stange, woran man das Netz beim Stricken befestigt
N.-Bartau Etn. II, 129;
2) eine Stange, an welche das Gaffelsegel befestigt wird
Konv 1. 671;
3) eine Gabel (in der Riege)
Dond. LP. VII, 1205;
4) Teil des Webstuhles, wodurch vermittelst der
ripa der Weberbaum gedrehtwird Autz n. U.;
5) Gabel:
ar ārķīti (Var.: ar dakšām) gultu taisa BW. 22580; RKr. XVI, 194. [Aus liv. aŕk oder estn. haŕk "Gabel", s. Thomsen Ber. 253.]
Avots: ME I, 243
1) ein Pflock, eine gegabelte Stange, woran man das Netz beim Stricken befestigt
N.-Bartau Etn. II, 129;
2) eine Stange, an welche das Gaffelsegel befestigt wird
Konv 1. 671;
3) eine Gabel (in der Riege)
Dond. LP. VII, 1205;
4) Teil des Webstuhles, wodurch vermittelst der
ripa der Weberbaum gedrehtwird Autz n. U.;
5) Gabel:
ar ārķīti (Var.: ar dakšām) gultu taisa BW. 22580; RKr. XVI, 194. [Aus liv. aŕk oder estn. haŕk "Gabel", s. Thomsen Ber. 253.]
Avots: ME I, 243
atbradāt
‡ atbradât
1) her-, zurückwaten;
2) guovs atbradājusi nagus, die Kuh hat sich die Hufe wundgetreten Salis;
3) starķis atbradājis nuo purva uz dārzu vardes, der Storch hat, im Sumpf watend, die Frösche von da in den Garten hergescheucht
Bērzgale. Refl. -tiês,
1) bis zum eigenen Überdruss waten:
bē̦rni nevar a. vien;
2) längere Zeit waten
Saikava: uogu lasītājas pa pīsu atbradājās Warkl. kuo me̦s (= mēs) ar neatbradājāmies pa mežu, - lai nu šie bradā! Saikava.
Avots: EH I, 136
1) her-, zurückwaten;
2) guovs atbradājusi nagus, die Kuh hat sich die Hufe wundgetreten Salis;
3) starķis atbradājis nuo purva uz dārzu vardes, der Storch hat, im Sumpf watend, die Frösche von da in den Garten hergescheucht
Bērzgale. Refl. -tiês,
1) bis zum eigenen Überdruss waten:
bē̦rni nevar a. vien;
2) längere Zeit waten
Saikava: uogu lasītājas pa pīsu atbradājās Warkl. kuo me̦s (= mēs) ar neatbradājāmies pa mežu, - lai nu šie bradā! Saikava.
Avots: EH I, 136
gārķis
klip
klip! Interj., klipp: viņš (starķis) pāršķinājis klip un klap Hug. klip, klip, vējiņ LP. VII, 708.
Avots: ME II, 229
Avots: ME II, 229
loderīgs
noparkšēt
nùoparkš(ķ)êt, [1) einen quarrenden, plärrenden (Jürg., Grünh., Autz, mit r̃kšķ), rauschenden, rasselnden, klappernden Laut von sich geben Lennew., Peb., Ruj., Segew.]: lapas vien nuoparkšķēja Stari I, 203. [bleķis nuokrita nuo jumta, ka nuoparkšēja vien PS. krusa nuopar̃kšķēja vien pret jumtu Salgaln, Neu-Wohlfahrt, Mitau, Dickeln. starķis nuoparkšķēja Ar., Grünwald. irbes laižuoties nuopar̃kšķēja Gr.-Memelshof, Nötk.;
2) (verächtlich) eine Weile schwatzen:
viņa te nuoparkšķēja ve̦se̦lu stundu Lennew., Ermes, Serben.]
Avots: ME II, 827
2) (verächtlich) eine Weile schwatzen:
viņa te nuoparkšķēja ve̦se̦lu stundu Lennew., Ermes, Serben.]
Avots: ME II, 827
noparkšķēt
nùoparkš(ķ)êt, [1) einen quarrenden, plärrenden (Jürg., Grünh., Autz, mit r̃kšķ), rauschenden, rasselnden, klappernden Laut von sich geben Lennew., Peb., Ruj., Segew.]: lapas vien nuoparkšķēja Stari I, 203. [bleķis nuokrita nuo jumta, ka nuoparkšēja vien PS. krusa nuopar̃kšķēja vien pret jumtu Salgaln, Neu-Wohlfahrt, Mitau, Dickeln. starķis nuoparkšķēja Ar., Grünwald. irbes laižuoties nuopar̃kšķēja Gr.-Memelshof, Nötk.;
2) (verächtlich) eine Weile schwatzen:
viņa te nuoparkšķēja ve̦se̦lu stundu Lennew., Ermes, Serben.]
Avots: ME II, 827
2) (verächtlich) eine Weile schwatzen:
viņa te nuoparkšķēja ve̦se̦lu stundu Lennew., Ermes, Serben.]
Avots: ME II, 827
pakara
pakara, pakars BW. 2776; 14623, 3, nom. pl. auch pakaŗi,
1) pakars Mag. IV, 2, 120, ein Haken zum Aufhängen:
ņem savu kuokli nuost nuo pakara! Sarķis;
2) pakari, die hölzerne Türhänge (in früheren Zeiten):
stendere iedzīts kuoka kāsis, uz kuŗu durvju eņģes jeb pakari uzmaukti Janš.;
3) das Gehänge, Anhängsel, namentlich das Gehänge, die Büschel zum Schmuck der Decke des Zimmers Janš., [zu diesem Zweck angefertigte Ketten aus Strohringen oder aus Strohstückchen od. Federposen u. buntem Papier; oder Zeugläppchen
Bielenstein Holzb. 739 (mit Abbild.)]: kas, bērziņ, tev apkāra zaļa vaŗa pakariņus (Var.: -ņas)? BW. 17000, 2; 19110. liniem zied zili ziedi zeltītiem pakariem 28333, rudziem zied ze̦lta ziedi sudrabiņa pakariem 32537. man pacēla me̦ldru krē̦slu sudrabiņa pakariem 13289. gare̦nām saktām bija trīs sudraba pakariņi (pie saktiņas pieķē̦dē̦ti klamburiņi) Etn. IV, 108. meitas mātes istabiņa zīlītēm, pakariem; zīles manas kājas spieda, pakars. rāva ce̦purīti BW. 14623, 2. istabiņa izpušķuota ar dimanta pakariem 32674. Zu pakãrt.
Avots: ME III, 41
1) pakars Mag. IV, 2, 120, ein Haken zum Aufhängen:
ņem savu kuokli nuost nuo pakara! Sarķis;
2) pakari, die hölzerne Türhänge (in früheren Zeiten):
stendere iedzīts kuoka kāsis, uz kuŗu durvju eņģes jeb pakari uzmaukti Janš.;
3) das Gehänge, Anhängsel, namentlich das Gehänge, die Büschel zum Schmuck der Decke des Zimmers Janš., [zu diesem Zweck angefertigte Ketten aus Strohringen oder aus Strohstückchen od. Federposen u. buntem Papier; oder Zeugläppchen
Bielenstein Holzb. 739 (mit Abbild.)]: kas, bērziņ, tev apkāra zaļa vaŗa pakariņus (Var.: -ņas)? BW. 17000, 2; 19110. liniem zied zili ziedi zeltītiem pakariem 28333, rudziem zied ze̦lta ziedi sudrabiņa pakariem 32537. man pacēla me̦ldru krē̦slu sudrabiņa pakariem 13289. gare̦nām saktām bija trīs sudraba pakariņi (pie saktiņas pieķē̦dē̦ti klamburiņi) Etn. IV, 108. meitas mātes istabiņa zīlītēm, pakariem; zīles manas kājas spieda, pakars. rāva ce̦purīti BW. 14623, 2. istabiņa izpušķuota ar dimanta pakariem 32674. Zu pakãrt.
Avots: ME III, 41
sarcis
solis
suôlis (li. *šuolỹs, wovon instr. pl. šuoliaĩs "im gestreckten Galopp"; bei Būga LM. IV, 432 šúolis "Sprung"),
1) suola Manz. Lettus, der Schritt:
suoļus mest, spert, schreiten U. pame̦t pa svētdienas rītu garāku suoli A. XX, 721. sper, māršiņ, garus suoļus!... ja tu īsus (suoļus) strikškināsi,... BW. 22321. naigus suoļus spert uz priekšu Austr. kal. v. J. 1893, S. 61. slaidu suoli laist (beim Tanzen) A. v. J. 1899, S. 361. viegli suoļi Biel. 1917. dievs palīdz mudīgam mudīguos suolīšuos BW. 11711. pēc stingru suoļu mērījumiem Aus. I, 105. velti suoļus mērīt (einen vergeblichen Gang machen) Blaum. Skala ug. 60. iet suoļus skaitīdams (geht langsam) RKr. VI, sak. v. 765. iet suoļuos (schrittweise) A. v. J. 1893, S. 7 oder suoļiem, (Dunika) suoļis. braukt suolī (schrittweise) A. Brig. ik suoļu pabrauc, ik... LP. IV, 7. sācis palikt suoļuos (Schritt gehen) VII, 976. tikkuo suoli pa suolim (schrittweise) spēj kāpt Siliņš 58. neatkāpties ne suoļa LP. I, 146. nuo katla ne pa suoli neatstājies Krilova pas. 38. starpība tuop suoli pa suoli (mit jedem Schritt) lielāka SDP. VI, 29. suņi suoli pa suoli pakaļ mediniekam LP. VI, 285. tas tur izve̦sts suoli pa suolītim Vēr. I, 1411, uotra suolis viegls, bet nelīdze̦ns Br. sak. v. 118l. kāds zirgs, tādi suoļi Saikava. gaiļa suolis, Hahnentritt Lopkopība II, 56, Konv. 1 494, krusta suoļi ("?") Br. 41;
2) ein Gang zur Verrichtung der laufenden Arbeiten und Obliegenheiten, die alltägliche Mühewaltung, Arbeit:
e̦smu suoļus metis un kuopis U., ich habe keine Mūhe gespart. apkuopi tik labi sē̦tas suoli! LP. III, 93. lai sē̦tas suoli juo drīzi padarītu Latv. Av. 1898, No 2 pielik. par sētas un nama apkuopšanu A. v. J. 1896, S. 331. jāapte̦k... visi sē̦tas suoļi LP. IV, 146. nespēju izmest mājas suoli Apsk. v. J. 1903, S. 210. vakara suoli... aptecējusi Sarķis MWM. vakara suoli kuopt A. XII, 440. rīta suoli apkuopusi Mērn. laiki 71. ej nu tu... savā suolī! A. XX, 410. ikreiz, kad tu... duodies izšķiruošā suolī, vai arī nuo tā neizšķīries atgriezies Daugava I, 442. nav suolīša gājējina BW. 3083. jauniete rīkuojas pa suoli Kārstenis. rīkuojās... saimniecības suolī A. 1896, S. 336. izgāja... paraudzīt saimniecības suolī A. X, 733. kuopa savu saimnieces suoli Mērn. laiki 50. Zu ai. š̍ālūra-ḥ "Frosch", š̍alabhá-ḥ "Heuschrecke", resp. zu mhd. schel "springend", ahd. scelo "ScheIIhengst", oder aber zu got. skēwjan "gehen", s. Watde Vrgl. Wrtb. II, 600, sowie Petersson AfsIPh. XXXVI, 147 und Ar. und arm. Stud. 84.
Avots: ME III, 1137
1) suola Manz. Lettus, der Schritt:
suoļus mest, spert, schreiten U. pame̦t pa svētdienas rītu garāku suoli A. XX, 721. sper, māršiņ, garus suoļus!... ja tu īsus (suoļus) strikškināsi,... BW. 22321. naigus suoļus spert uz priekšu Austr. kal. v. J. 1893, S. 61. slaidu suoli laist (beim Tanzen) A. v. J. 1899, S. 361. viegli suoļi Biel. 1917. dievs palīdz mudīgam mudīguos suolīšuos BW. 11711. pēc stingru suoļu mērījumiem Aus. I, 105. velti suoļus mērīt (einen vergeblichen Gang machen) Blaum. Skala ug. 60. iet suoļus skaitīdams (geht langsam) RKr. VI, sak. v. 765. iet suoļuos (schrittweise) A. v. J. 1893, S. 7 oder suoļiem, (Dunika) suoļis. braukt suolī (schrittweise) A. Brig. ik suoļu pabrauc, ik... LP. IV, 7. sācis palikt suoļuos (Schritt gehen) VII, 976. tikkuo suoli pa suolim (schrittweise) spēj kāpt Siliņš 58. neatkāpties ne suoļa LP. I, 146. nuo katla ne pa suoli neatstājies Krilova pas. 38. starpība tuop suoli pa suoli (mit jedem Schritt) lielāka SDP. VI, 29. suņi suoli pa suoli pakaļ mediniekam LP. VI, 285. tas tur izve̦sts suoli pa suolītim Vēr. I, 1411, uotra suolis viegls, bet nelīdze̦ns Br. sak. v. 118l. kāds zirgs, tādi suoļi Saikava. gaiļa suolis, Hahnentritt Lopkopība II, 56, Konv. 1 494, krusta suoļi ("?") Br. 41;
2) ein Gang zur Verrichtung der laufenden Arbeiten und Obliegenheiten, die alltägliche Mühewaltung, Arbeit:
e̦smu suoļus metis un kuopis U., ich habe keine Mūhe gespart. apkuopi tik labi sē̦tas suoli! LP. III, 93. lai sē̦tas suoli juo drīzi padarītu Latv. Av. 1898, No 2 pielik. par sētas un nama apkuopšanu A. v. J. 1896, S. 331. jāapte̦k... visi sē̦tas suoļi LP. IV, 146. nespēju izmest mājas suoli Apsk. v. J. 1903, S. 210. vakara suoli... aptecējusi Sarķis MWM. vakara suoli kuopt A. XII, 440. rīta suoli apkuopusi Mērn. laiki 71. ej nu tu... savā suolī! A. XX, 410. ikreiz, kad tu... duodies izšķiruošā suolī, vai arī nuo tā neizšķīries atgriezies Daugava I, 442. nav suolīša gājējina BW. 3083. jauniete rīkuojas pa suoli Kārstenis. rīkuojās... saimniecības suolī A. 1896, S. 336. izgāja... paraudzīt saimniecības suolī A. X, 733. kuopa savu saimnieces suoli Mērn. laiki 50. Zu ai. š̍ālūra-ḥ "Frosch", š̍alabhá-ḥ "Heuschrecke", resp. zu mhd. schel "springend", ahd. scelo "ScheIIhengst", oder aber zu got. skēwjan "gehen", s. Watde Vrgl. Wrtb. II, 600, sowie Petersson AfsIPh. XXXVI, 147 und Ar. und arm. Stud. 84.
Avots: ME III, 1137
tarkšķināt
tar̃kšķinât Bauske, Blieden, tarkšinât, klappern (vom Storch) Ledmannshof n. Latv. Saule v. J. 1924, S. 169, U.: kâ starķis tarkšķinādams uz ligzdas Latvija. sitējs . . . tarkšķinādams ar īkšķi RKr. XVI, 230; schnarren (von der Wachtel): tīrumā tarkšķināja grieza A. XX, 14. grieze... tarkškina savas ... nuotes Plūd. Mazā And. bērn. atm. 8; mit einem tarkšķis (auf der Jagd) lärmen Memelshof: kad tuo (tarkšķi) ātri griež un tarkšķina, tad ceļas nejauki skarbs . . . truoksnis Janš. Mežv. ļaudis II, 391.
Avots: ME IV, 133
Avots: ME IV, 133
zintinieks
ziñtinieks Ruj. - Thorney, zintinieks Elv., L., Ruj. n. U., Zalktis I, 114, zintenieks Etn. I, 75, (mit iñ ) Frauenb., zintnieks Wid., (mit iñ ) Karls., Pernigel, ein Schwarzkünstler L., ein Zauberer U., Wahrsager Elv., "zinātājs" Pernigel, Ruj. - Thorney: zintenieki, zavetnieki tautu dē̦la vedējiņi BW. 16072, 1 var. burtnieks, pārmūža zintenieks ve̦cs MWM. IX, 773. starķis... pazīstams par lieluo zintnieku, burtnieku R. Sk. I, 25. ļaudis nāca pie aklā zintenieka paduomuos Janš. Līgava I, 167. sievu un meitu starpā dažas ir lielas zintenieces un zavatnieces 321. zintenieces,... stāvē̦damas sabiedrībā ar ļaunā spē̦ku Etn. III, 23.
Avots: ME IV, 724
Avots: ME IV, 724