Paplašinātā meklēšana

[ar̂šķi ² in Selgerben, eine Pflanze (Schachtelhalm?), mit der man das Geschirr scheuert und Pferde vom Husten kuriert; vgl. ašķi.]

Avots: ME I, 141

gaŗšķiêdraîns, langfaserig: gaŗšķiedraina dzija Konv. ² 229.

Kļūdu labojums:
dzija = vilna

Avots: ME I, 608

karšķi [Warkh. Kolup, Wessen], Ketten Aknīste; eine Kette, mit der das Vieh im Stalle angebunden wird Selb., Schub.

Avots: ME II, 165

kar̂šķi, kar̂sti, Adverb von kar̂sts, heiss Bers., Lub.; [ "eilig" (ātri) Nerft].

Avots: ME II, 165

I karšķi: auch (mit ar̂ ) Lixna; cits (= kumeļš) te̦k karšķuos, cits iemavuos BW. 33585, 2. sienit (sc.: kumeleņu) staļļa dibinā, lai skan k. (Var.: važas) dancājuot 29756, 4 var.

Avots: EH I, 590

nar̂šķi: auch Alswig.

Avots: EH II, 5

nar̂šķi, etwas zu sehr Verwickeltes, Verknotetes: tā vairs nav dzijas, bet naršķi Mar. n. RKr. XV, 127.

Avots: ME II, 693

pabar̃šķi, ein essbarer Pilz ("= guovmēles, miltenes").

Avots: ME III, 6

tar̂šķinât Adl., Bers., Golg., Schwanb., (mit àr ²⁾ Gr.-Buschhof, klappern (vom Storch).

Avots: ME IV, 133

tàršķinis ² Gr.-Buschhof, = tarkšķenis.

Avots: ME IV, 133

tar̂šķis Golg., Schwanb., (mit àr ²⁾ Gr.-Buschhof, = tarkšķis 3.

Avots: ME IV, 133

varšķis, s. varkšis.

Avots: ME IV, 481

žvaršķinât, klappern (klirren, rasseln) machen: ž. ķēdes Sadz. viļņi 123. ž. ar zuobe̦nu pa bruņu ce̦purēm Stāsts Kriev. 10.

Avots: ME IV, 843

‡ *atšķeres od. *atšķeŗi, = aršķiras 1 (s. atšķira): pabēra jām (= vistām) atšķeŗu Pas. IX, 63.

Avots: EH I, 173

nar̂stît (li. nárstyti "untertauchen"), -u, -ẽju, nar̂šķît, ņar̂stît, tr., freqn.,

1) einfädeln, einziehen:
nārstīt auklas ragavu kuokuos (narās) Bers., Laud.;

2) verwirren, verknoten:
par kuo tu dziju naršķi? dziju nevajaga ņarstīt Mar. n. Rkr. XV, 127, 128.

Avots: ME II, 693

papar̂de [auch Serbigal, AP., Kl., Wolm., PS., Lis.; C., Golg., Jürg., Nitau, Wenden, Zögenhof; papar̂de ² Ruj., Salis, Lems., Līn., Nigr., Selg., Bauske, Lautb.]; tahm. papârde ² paparda BW. 32984, 1; 32399; papardis 32412,1; 431 1; papards 32415, 7, 32215, 11; [papards, -s Gr.-Buschhof, Zvirdzine]; paparīte BW. 32413; [papar̂ksne Preili], paparksne Sauken, BW. 3609; 32976, 3; paparkste 4147; 32413, 2; paparksts 32415, 11; paparksts, -s [Bers., Kreuzb., Warkl.]; (Demin.) paparkstiņa N.-Schwanb., [Zb. XV, 249], BW. 32415, 8; 32413,1; paparšķĩte 32412, 2; paparkšķĩtis 32414; paparkši LP. VII, 1277; papārkšiņa Lubn. n. Mag. XX, 3, 152, BW. 32415, 8 var.; paparkšiņa 32415, 8; paparšķi 17634, [papâršķi ² Dond.]; paparšiņa BW. 32415, 3; paparkliņa 32415, 11; paparnĩte 32412; paparņi Br.; paparži Br., BW. 4311; paparzina 13816; paparzītis 32415, 6; [papērksne Nerft]; aperde Kaudz., BW. 7243 [aus Nitau]; 32415 [aus Sinolen, Ramkau und Zirsten] (aus paparde umgelautet [aus Nitau ist ein solcher Umlaut sonst unbekanntl), paperži [aus AP.] 32984, das Farnkraut; Jāņa papaŗde, Adlerfarn (pteris aquilina) RKr. II, 76; me̦lnā paparde, aspidium cristatum Konv. ² 2321; saldā paparde, gemeiner Tüpfelfarn, Engelfuss (polypodium vulgare) RKr. II, 76. [paparn- - vielleicht aus papardn-; paparkl- vielleicht aus papartl-; paparkš- wohl mit "eingeschobenem" k aus papartj-; paparz- wohl auf irrtümlich aufgefasstem paparž- < papardj- beruhend. Als reduplizierte Bildung nebst li. 2papártis od. papartỹs und slav. paport zu ahd. farn "Farnkraut", ai. parņám "Flügel" u. a., s. Büga PFB. LXXIII, 335, Trautmann Wrtb. 206 und Waide Vrgl. Wrtb. II, 21.]

Avots: ME III, 80

tāršķins, die Schnarre Oppek. und Infl. n. U.; vgl. taršķinis.

Avots: ME IV, 150

tāršķis Wid., = tārkšis 2; vgl. taršķis.

Avots: ME IV, 151

varkšis,

1) var̃kšis Wolmarshof, ein Schwätzer;
var̃kšis AP., var̂kšis C., vàrkšķis ² Golg., ein Fasler;

2) var̂kšis ² AP., wer beständig ohne Grund weint;
varšķis Schwanb., wer eigensinnig und leise weint; var̂šķis Golg., ein weinendes Kind;

3) var̃kšķis Bauske "wer brummt";
varkšķis Erlaa, ein zänkisches Kind;

4) var̂kšis Wolmarshof, der Kläffer (ein Hund);

5) varkšķis Vīt., wer Grimassen schneidet.
In der Bed. 5 zu varkšîtiês 2.

Avots: ME IV, 479

varkšîtiês, -uôs, -ijuôs,

1) var̂kšîtiês ² AP., varkšîtiês N.-Peb., Ramkau, weinen (verächtlich gesagt);
varkšîtiês Zaravič, varkšķîtiês Bers., Kalzenau, varšķîtiês AP., Lubn., Meiran, Serben, eigensinnig weinen (von Kindern gesagt); var̂kšķîtiês Bers., varkšķîtiês Meiran, var̂šķîtiês Saikava, Sessw. "čīkstēt, pikstēt" (von Kindern gesagt, die sich zum Weinen anschicken): kādu brīdi tâ klusām varkšķījies un ar piedurkni acis slaucīdams... Kaudz. Izjurieši 114;

2) var̂šķîtiês Mar. n. RKr. XV, 142, das Gesicht zum Weinen verziehn;
varkšķîiês Vīt., (mit ar̂ ) Stockm., var̂šķîtiês Borchow, Golg., Prl., Saikava, varkšîtiês Vīt., das Gesicht, die Lippen verziehn, Grimassen schneiden: kuo nu varkšķies (varšķies Bers.)? runā un izturies kâ guodīgs cilvē̦ks! Vīt.;

3) varkšķîtiês Bers., Kalzenau, mit langer Miene, ohne Appetit essen;

4) varkšķîtiês Bers., Kalzenau "ķē̦muoties, māžuoties";

5) varkš(ķ)īties Kosenhof "tūļuotiês, neveikli strādāt". In der Bed. 1 zu varkšêt; in den Bedd. 2-4 (und 52) zu varkstīties und varšķît; und weiterhin (nebst li. varškė˜ "geronnene Milch"
und virkšti "więdnąć" ? Anders darüber Būga KSn. I, 298.) etwa zu sloven. svrêti se (part. prt. svrl se) "sich zusammenziehen"?

Avots: ME IV, 479, 480

varšķît, Refl. -tiês,

2): tautu meita varšķījas, kāpuostiņus stadīdama; nevaršķies, tautu meita! būs rudeni barībiņa BW. 28567.

Avots: EH II, 758