Paplašinātā meklēšana

asmens: asmins, -na auch Gr.-Buschh. n. FBR. XII, 78, Siuxt, asminis Dunika, Kal., nom. pI. asmines PIKur.

Avots: EH I, 131

asmens, m., gen. s. asmens oder asmeņa, Pl. asmenis und asmeņi; auch asmins, gen. s. asmins, asmiņa oder asmina, auch asms: trim asmiem zuobentiņš BW. 13195, A. I, 39 (li. ašmuõ),

1) Schärfe, Schneide der Klinge, die Klinge des Messers, des Schwertes, der scharfe, eiserne Teil der Schaufel:
viņš kaldina zuobinu asminis Vēr. I, 484. pats sausās dusmās nuotiesā ar zuobina asminu LP. V, 316, nach dem bibl. ar zuobina asmini izdeldēt, mit der Schärfe des Schwertes ausrotten; šķipeles asmins Purap.;

2) Spitze der Ähre
St.;

3) Zacke am Holze
Bergm. In Platohn unterscheidet man asmins, -a, die Schneide, Klinge, von asmenis, -ņa, die Spitze, das Ende begrannter Ähren. [Zu ass "scharf", ai. ašman- "Felsstück, av. und apers. asman- "Stein", gr. ἄχμων "Amboss".]

Avots: ME I, 144

pãrasmens: izkaptij izdevēs p. Heidenfeld, N.-Peb.

Avots: EH II, 196

viênasmens, ein Messer mit einer Schneide Frauenb.

Avots: ME IV, 656

ass, [asrs in Rutzau], scharf: ass nazis; asi kalti kumeliņi BW. 14710; ass liktenis, hartes Geschick Aus. I, 12; ass prāts, scharfer Verstand Pav.; ass skats, scharfer Blick. Sprw.: sveša tē̦va vārds asāks nekā īsta tē̦va rīkste. asa mēle griež vairāk nekā nazis. Zu li. aštrùs [oder ãštras, s. Būga KSn. I, 194, aksl. остръ "scharf", ai. áśriḥ "Kante, Schneide", arm. asełn "Nadel", alb. áϑεtε "herb", gr. ἄχρος "spitz", ἀχή "Spitze", la. ācer "scharf", acus "Nadel", ags. egl "Stachel", aisl. eggja "schärfen", ahd. ekka "Spitze", mcmyr. agalen "Wetzstein" u. a., s. Walde Wrtb. ² 7 und auch le. asaka, asaris, asmens, asns, aste].

Avots: ME I, 144, 145

‡ esminis Zaļmuiža, Strods Par. vōrdn. 68 und 74, esmins Pas. VIII, 161 (aus Borchow), = asmens">asmens.

Avots: EH I, 370

‡ làguo ² Heidenfeld, = lâgu: kad pārasmens ir, tad l. neizstrīķēsi (izkapti).

Avots: EH I, 727

‡ lecinêt, zittern, beben Bērzgale, Zvirgzdine: sirds lecinē. purvs lecinē; schlottern, wackeln, sich bewegen Oknist: l. var nazim asmens, arī pārāk liels zābaks.

Avots: EH I, 730

II ļeperis Mar., etwas Loses od. Wackliges (nazis, kam asmens kļuvis svabads; pūršauta zaķa kāja, pārlauzta suņa kāja u. c.); in Kārsava von einem angeschossenen, noch zappelnden Vogel.]

Avots: ME II, 538

lesmins, die Schneide: cirvja, naža lesmins Burtn. [Vgl. le. asmens und r. лезвеё "Schneide am Messer".]

Avots: ME II, 454

màita,

2): tis ir maitas siens (schlechtes Heu):
neē̦d ne˙viens ve̦lns Heidenfeld. te maitas bij pārasmens ebenda.

Avots: EH I, 778

‡ pãrasmiņi,

1) = pãrasmens: naža p. (plur. t.) Dunika;

2) "?": ar savām pārasmiņu acīm Dünsb. Koši spoži stariņi 45.

Avots: EH II, 196

pārasmins (unter pãrasmens): auch Wessen.

Avots: EH II, 196

pārme̦ts Adsel-Schwarzhof "=asmens">pārasmens (pārāk plāni izgriezti vai iztecināti izkapts zuobi)."]

Avots: ME III, 166

pãrzuobs Naud., = asmens">pārasmens.]

Avots: ME III, 189

‡ pavaļîns, ziemlich los, wackellg: p. naža asmens Oknist.

Avots: EH II, 187

pìezîstiês,

1) sich ansaugen:
pie mana pakauša viņa piezīdās kâ ērce R. Sk. I, 123;

2) sich vollsaugen:
se̦sks nuokuostu trusīti un, piezīdies viņa asinis, apgultuos alā JR. III, 30. tukšā tā (spīgana) skrējuse ļuoti ātri, bet kad bijuse piezīdusēs piena, ... tad skrējiens gājis lē̦nām Etn. II, 88. (izkapts) asmens me̦lni-brūns, piezīdies lipīgas zāļu sulas J. Kļaviņš. - Von einem Betrunkenen sagt man "piezīdies kâ dēle" Etn. II, 62; auch: p. kâ uods.

Avots: ME III, 312, 313

skandrs Kronw.,

1) = skaudrs, scharf: vīrelis bīdamies skandrā (Druckfehler für skaudrā?) dūča, izlaiž sulaini āra JK. III, 2;

2) scharf (von Lauten), scharf und hart klingend, schrill:
asmens skandri skan MWM. VI, 408. galuoda skandri un griezīgi glaudās gar izkapts asmini Kārstenis. metala skandri duobjā zvaguoņa Izglītība II, 182. skandri izkapts kliedzieni Saul. Daugava 1928, № I, S. 54. zāģis griež, caur kuoku skandri šņākdams MWM. XI, 260. dze̦strais ziemelis svilpuoja skandri pa rugājiem Dęglavs; "dzidrs, skaidrs": skàndra ² balss Erlaa. In der Bed. 1 (wenn zuverlässig) wenigstens dissimilatorisch aus *skardrs?

Avots: ME III, 871

stiepuôts "?": kâ milzu šķē̦pa stiepuots asmens Duomas II, 313.

Avots: ME III, 1080

uztecinât,

1) auf etw. fliessen machen, lassen
(perfektiv): uztecināt kam ūdeni virsū;

2) (auf einem drehbaren Schleifstein) aufschleifen
AP.: uztecināt nazi, cirvi, izkapti;

3) auf etw. Iaufen, traben machen
(perfektiv): uztecināt zirgu puķu duobei virsū. Refl. -tiês: citreiz uztecinājas pārasmens AP., manchmal wird die Schneide versehentlich zu stark geschliffen.

Avots: ME IV, 391

uztrĩt, aufschleifen, aufschärfen: nazi uztrīt. uztrinis... zuobe̦nus Pas. VI, 333. (fig.) nu tu esi gar mani mēli uztrinis (klatschend) Stenden. Refl. -tiês: nazim uztrinies pārasmens, das Messer ist versehentlich zu scharf gewetzt worden.

Avots: ME IV, 393

I zibinât,

1): viņa ... matuos zibināja sīkas dzirkstis saule Daugava 1934, S. 486. asmens zibina Daugava 1937, S. 202;

2) a) z. pirkstus Orellen; c) z. (laufen)
uz mājām Frauenb.; ‡

3) "eilig arbeiten"
Meselau; ‡

4) "ein wenig essen"
Gaigalava. Refl. -tiês: viņam visa pasaule sāka z. un satumsa.

Avots: EH II, 806