astgals, auch
astagals, astagalis">astagalis, astgalis, astĩgalis C., PS.,
astigalis,1) das Schwanzende, ein kleiner Teil: tie tak nebija visi, kas mums aizšāva gaŗām. kas nu visus deva! tas jau bij tikai tas astīgals A. XIV, 9;
2) das leichte, beim Worfeln hinten (gleichsam als aste) bleibende, minderwertige Getreide, Achter-, Hinterkorn BW. 8720. gew. Pl., auch
astugali, astes, astītes, astīšu gali Etn. I, 94,
ašķi, s. dieses,
astigalas (Serb.) genannt:
tā ir tikai astīgalu labība A. - Peb.;
astu (Var.:
ašķu) galu alutiņš BW. 19722;
aštu gali 21348, 6 (Kontaminationsprodukt aus
ašķu u.
astu gali);3) minderwertig, von der Frau; eig. die letzte ihrem Werte nach: es citkārt, jauns būdams, meitas laidu vējiņā; man pašam gadījās astagala līgaviņa Ar. 924. (Var.:
astagaļa, astigaļa, astigaļu, astigales,
astesgala, aščugalu (ašču unter dem Einfluss des Litauischen)
līgaviņa BW. 22018.)
Kļūdu labojums:
21348, 6 = 21318, 6
Avots: ME I,
145,
146