Paplašinātā meklēšana
Meklējam 'astatu' mūsdienu pierakstā, oriģinālpierakstā un šķirkļu saturā
'astatu' ir atrasts šādos šķirkļu elementos:
Šķirkļvārda mūsdienu pierakstā (1)
Šķirkļa skaidrojumā (4)
bālotne
bãluotne,
2): auch Oknist (bàlùotne 2 ); ‡
6) meža bàlùotnīte 2 Oknist, atriplex hastatum L.
Avots: EH I, 208
2): auch Oknist (bàlùotne 2 ); ‡
6) meža bàlùotnīte 2 Oknist, atriplex hastatum L.
Avots: EH I, 208
jūga
I jūga,
1) Schwengel am Wagen
L.;
2) "vāģu priekšas astatums nuo pakaļass" Serb.;
3) jūga Lubn. od. jūgẽvele, ein Hobel, an dem zwei Menschen arbeiten
Konv. 1 , [Trik.;
4) jûga Warkl., Pferdegeschirr.]
Avots: ME II, 121
1) Schwengel am Wagen
L.;
2) "vāģu priekšas astatums nuo pakaļass" Serb.;
3) jūga Lubn. od. jūgẽvele, ein Hobel, an dem zwei Menschen arbeiten
Konv. 1 , [Trik.;
4) jûga Warkl., Pferdegeschirr.]
Avots: ME II, 121
pastata
‡ II pastata Gr.-Buschh. n. FBR. XII, 77 "manta, inventārs": ar tādu pastatu cilvē̦ks var dzīvuot.
Avots: EH XIII, 176
Avots: EH XIII, 176
uzpurnis
uzpur̂nis Karls., uzpur̂ns N. - Rosen,
1) uzpurnis Ar., Vīt., uzpurns Sassm., der Maulkorb:
nikns suns ar uzpurni MWM. VII, 236. mednieks laiž se̦sku alā iepriekš uzlicis uzpurni, juo citādi se̦sks nuokuostu trusīti Jaun. R. Vagn. III, 30;
2) der obere, auf dem Maul des Pferdes liegende Teil des Halfters
(uzpurnis) Vīt., Grünh., (uzpurņi) Wessen, (uzpurns) Stockm. n. Etn. II, 34; ein Halfter für Füllen, wenn sie von der Stute getrennt werden (uzpurns) Grosdohn n. Etn. II, 49: kumeļiem liek uzpurni nuo ežādas vai ādas gabalu nuo smalkām nagliņām, lai ķēve nelaiž zīst Vīt. braucis... ar striķa apaušiem. tiem pašiem uzpurns izslīdējis garš Upīte Medn. laiki 185;
3) die Spitze am Schuhwerk:
(pastatu) uzpurni mē̦dz dažādi izgre̦znuot Plutte 74;
4) uzpurns, ein ärgerlicher, nie zufriedener Mensch
Stockm. n. Etn. II, 34.
Avots: ME IV, 369
1) uzpurnis Ar., Vīt., uzpurns Sassm., der Maulkorb:
nikns suns ar uzpurni MWM. VII, 236. mednieks laiž se̦sku alā iepriekš uzlicis uzpurni, juo citādi se̦sks nuokuostu trusīti Jaun. R. Vagn. III, 30;
2) der obere, auf dem Maul des Pferdes liegende Teil des Halfters
(uzpurnis) Vīt., Grünh., (uzpurņi) Wessen, (uzpurns) Stockm. n. Etn. II, 34; ein Halfter für Füllen, wenn sie von der Stute getrennt werden (uzpurns) Grosdohn n. Etn. II, 49: kumeļiem liek uzpurni nuo ežādas vai ādas gabalu nuo smalkām nagliņām, lai ķēve nelaiž zīst Vīt. braucis... ar striķa apaušiem. tiem pašiem uzpurns izslīdējis garš Upīte Medn. laiki 185;
3) die Spitze am Schuhwerk:
(pastatu) uzpurni mē̦dz dažādi izgre̦znuot Plutte 74;
4) uzpurns, ein ärgerlicher, nie zufriedener Mensch
Stockm. n. Etn. II, 34.
Avots: ME IV, 369