atķepurot
atķe̦puruôt, Refl. -tiês,
1): kamē̦r pasauca palīgus, zirgs jau bija atķe̦puruojies Dunika; ‡
2) sich erwehren:
viņš nevarēja abiem uzbrucējiem viens pats a. pretim Kal.
Avots: EH I, 151
1): kamē̦r pasauca palīgus, zirgs jau bija atķe̦puruojies Dunika; ‡
2) sich erwehren:
viņš nevarēja abiem uzbrucējiem viens pats a. pretim Kal.
Avots: EH I, 151