atšķaidīt
atšķaîdît ‡ Refl. -tiês,
1) auftauenr weich werden:
ceļš atšķaidījies;
2) = atvadêtiês Ewers.
Avots: EH I, 173
1) auftauenr weich werden:
ceļš atšķaidījies;
2) = atvadêtiês Ewers.
Avots: EH I, 173
Paplašinātā meklēšana
Meklējam 'atšķaidīt' mūsdienu pierakstā, oriģinālpierakstā un šķirkļu saturā
'atšķaidīt' ir atrasts šādos šķirkļu elementos:
Šķirkļvārda mūsdienu pierakstā (2)
atšķaidīt
atšķaîdît, tr., freqn., aufweichen, lösen, verdünnen: smidzināja smalks lietutiņš, atšķaidīdams lauku celiņus A. XVI, 868; atšķaidīts ceļš A. XVII, 293. taukus ar ēteŗa palīdzību atšķaidīt Luopk. III, 19; atšķaidīta sē̦rskābe Konv. 2 60. atšķaidījums, die Aufweichung, die Auflösung, die Lösung: vārāmās sāls atšķaidījums Vēr. II, 42.
Avots: ME I, 201
Avots: ME I, 201