atšķelt
atšķelˆt, Refl. -tiês, ‡
2) sich von neuem spalten (öffnen):
atkan kalns atšķeļas atpakaļ Pas. VII, 336.
Avots: EH I, 173
2) sich von neuem spalten (öffnen):
atkan kalns atšķeļas atpakaļ Pas. VII, 336.
Avots: EH I, 173
Paplašinātā meklēšana
Meklējam 'atšķelt' mūsdienu pierakstā, oriģinālpierakstā un šķirkļu saturā
'atšķelt' ir atrasts šādos šķirkļu elementos:
Šķirkļvārda mūsdienu pierakstā (2)
atšķelt
atšķelˆt (li. atskélti), tr., ab-, wegspalten, absprengen, abtrennen, abhauen: luodes pārlauž kaulu, atšķe̦ldamas dažus kaula gabalus un šķēpeles A. XX, 172. zuobins atšķēla milzim vienu kāju nuo rumpja LP. 1V, 63. Refl. -tiês, sich spaltend abtrennen, getrennt werden: gabali atšķeļas A. XX, 258. gabaliņš e̦ze̦ram atšķēlies LP. VII, 1289. nuo oktōbristiem daudzi atšķē̦lušies. Subst. atšķêlums, das Abgespaltete, Abgetrennte.
Avots: ME I, 201
Avots: ME I, 201
Šķirkļa skaidrojumā (2)
atskaldīt
atskalˆdît auch [hochle.] atškaldît Spr., im Anschluss an atšķelt.
1) abwegspalten:
gabalu nuo kuoka;
2) atskaldīt malku LP. VI, 293, das Holz in kleinere Stücke spalten.
Avots: ME I, 191
1) abwegspalten:
gabalu nuo kuoka;
2) atskaldīt malku LP. VI, 293, das Holz in kleinere Stücke spalten.
Avots: ME I, 191
atskaļi
[atskaļi (hochle. auch ačkaļi) Werssen, kleine Holzscheite, die beim Dreschen zur Beleuchtung gebrannt wurden; zu atšķelt].
Avots: ME I, 191
Avots: ME I, 191