atšķipelēt
atšķipelêt,
1) tr., her-, wegschaufeln:
sniegs bij tīri atšķipe̦lē̦ts Vēr. I, 1300;
1) intr., herschlendern:
viņš atšķipelējis šurp Kand.
Avots: ME I, 201
1) tr., her-, wegschaufeln:
sniegs bij tīri atšķipe̦lē̦ts Vēr. I, 1300;
1) intr., herschlendern:
viņš atšķipelējis šurp Kand.
Avots: ME I, 201