atdzīt
atdzìt RefI. -tiês: atdze̦nas guovu gans Pas. IV, 122 (aus Līksna); ‡
2) einander wegtreiben
Auleja: cūkas atdze̦nas (nuo kuopējas siles).
Avots: EH I, 140
2) einander wegtreiben
Auleja: cūkas atdze̦nas (nuo kuopējas siles).
Avots: EH I, 140
Paplašinātā meklēšana
Meklējam 'atdzīt' mūsdienu pierakstā, oriģinālpierakstā un šķirkļu saturā
'atdzīt' ir atrasts šādos šķirkļu elementos:
Šķirkļvārda mūsdienu pierakstā (4)
atdzīt
atdzît, Refl. -tiês: sirds... daudz maz bija jau atdzijusēs Janš. Mežv. ļ. II, 33 (ähnlich 114).
Avots: EH I, 140
Avots: EH I, 140
atdzīt
atdzìt [li. atgiñti], tr.,
1) hertreiben:
kāds dievs tevi tādā laikā, tādā ceļā atdzinis?
2) wegtreiben, abwehren, zurücktreiben, heimtreiben:
citas meitas zē̦nu raud, es nevaru at (a) dzīt BW. 11003. brāļam māsa nemīlēja, atdze̦n guovis, ganījuse 11670. Refl. -tiês, ankommen (mühsam, mit Hab und Gut): pie mums atdzinās trīs ve̦zumi čigānu.
Avots: ME I, 156
1) hertreiben:
kāds dievs tevi tādā laikā, tādā ceļā atdzinis?
2) wegtreiben, abwehren, zurücktreiben, heimtreiben:
citas meitas zē̦nu raud, es nevaru at (a) dzīt BW. 11003. brāļam māsa nemīlēja, atdze̦n guovis, ganījuse 11670. Refl. -tiês, ankommen (mühsam, mit Hab und Gut): pie mums atdzinās trīs ve̦zumi čigānu.
Avots: ME I, 156
atdzīt
atdzît (li. atgýti), inch., wieder heil werden. Refl. -tiês, aufleben, sich erholen: kad kāds vīrs nuomirst, vai tad tas atkal atdzīsies? Hiob. 14, 14. Līze pamazām atdzijās Neik. 8; LP. VI, 255, Kremon (hier nach Austr. X, 1, 629 mit dem neugebildeten Praes. atdze̦nuos), Naud.
Avots: ME I, 156
Avots: ME I, 156
Šķirkļa skaidrojumā (2)
atdzīdināt
atdzīdinât, freqn. von atdzīt, wiederholt wegjagen, vertreiben: atdzīdina sīvus suņus BW. 13646, 27.
Avots: ME I, 156
Avots: ME I, 156