atjēlēt
atjêlêt, intr., wieder wund, roh, weich werden Etn. III, 146: maize atjēlē, ilgāki mitrumā stāvē̦dama C. gaļa atjēlējuse, kad tā, ilgāki stavē̦dama, zaudējuse vārītas vai ce̦ptas gaļas raksturu C., [PS.].
Avots: ME I, 163
Avots: ME I, 163
'atjēlēt' ir atrasts šādos šķirkļu elementos: