atkūkot
‡ I atkūkuôt(iẽs), seinerseits (ant wortend) schreien (vom Kuckuck): kūkuo, manu dze̦guzīti! es pretī atkūkuošu VL. sāka kūkuot, bet ni˙kas neatkūkuojās (pretī) Pas. IX, 266.
Avots: EH I, 151
Avots: EH I, 151
Paplašinātā meklēšana
Meklējam 'atkūkot' mūsdienu pierakstā, oriģinālpierakstā un šķirkļu saturā
'atkūkot' ir atrasts šādos šķirkļu elementos:
Šķirkļvārda mūsdienu pierakstā (3)
atkūkot
‡ II atkūkuôt, langsam herkommen: atkūkuo... skursteni apskatīt Ezeriņš Leijerk. II, 145.
Avots: EH I, 151
Avots: EH I, 151
atkūkoties
‡ I atkūkuôt(iẽs), seinerseits (ant wortend) schreien (vom Kuckuck): kūkuo, manu dze̦guzīti! es pretī atkūkuošu VL. sāka kūkuot, bet ni˙kas neatkūkuojās (pretī) Pas. IX, 266.
Avots: EH I, 151
Avots: EH I, 151