atkūkoties
‡ I atkūkuôt(iẽs), seinerseits (ant wortend) schreien (vom Kuckuck): kūkuo, manu dze̦guzīti! es pretī atkūkuošu VL. sāka kūkuot, bet ni˙kas neatkūkuojās (pretī) Pas. IX, 266.
Avots: EH I, 151
Avots: EH I, 151
'atkūkoties' ir atrasts šādos šķirkļu elementos: