atklabēt
atklabêt, ‡
2) klappernd, mit Geklapper herkommen:
rati vien atklabēja, ka[d] atbrauce Oknist.
Avots: EH I, 148
2) klappernd, mit Geklapper herkommen:
rati vien atklabēja, ka[d] atbrauce Oknist.
Avots: EH I, 148
'atklabēt' ir atrasts šādos šķirkļu elementos: