atklaudzināt
‡ atklaudzinât Meselau,
1) polternd losstossen:
vējš var a. duris;
2) entgegenklopfen, -pochen:
viņš man atklaudzināja pretī.
Avots: EH I, 148
1) polternd losstossen:
vējš var a. duris;
2) entgegenklopfen, -pochen:
viņš man atklaudzināja pretī.
Avots: EH I, 148