pùst,
1): kulā viens strādnieks pūte ar ruokām rudzus Pas. XII, 353;
2): viņš tâ iekuodies mantā, ka nevar atkratīties, kamē̦r pūšamais ārā (= bis er stirbt) Seyershof;
5): auch (mit
ù 2 ) Linden in Kurl., (mit
û 2 ) Salis;
6): tas nu var gan p. Orellen.
niekus p. Kand.;
7): pūtām (= braucām) iekšā Rīgā, ka nuorīb vien Austriņš Raksti VII, 170.
vai nepūtīsim mājā? Jauns. Raksti V, 294; ‡
8) p. vaļā (vaļām), anfangen: pūtu es vaļā skriet Sonnaxt;
anfangen zu singen: pūt tik vaļā, tâ ka lai visa Kursa trīc! Janš. Dzimtene V, 476.
viņš tad arī ... pūta vaļam I, 487; ‡
9) = pìepùst 2:
kad guovs negre̦mā, tad juo pūš. Refl.
-tiês,2): atmen - auch Auleja:
sāk un sāk dzist ārā, kamē̦r nepūšas vair Salis.
cau[r]dure duŗ sānā, kâ pūties Kaltenbr.
jis vēl pūšas Lixna;
sich blähen: rupucis pūšas, kad tuo aizkaŗ Sonnaxt.
nuo ābuliņa guovis pūšas AP.
maize ceplī smagi pūšas Kaltenbr.;
sich erholen - auch AP., Saikava, Salis, Skaista, Sonnaxt, Spr.;
= nùopùstiês: kuo tu grūši nuosapūti? - kai man grūši ne-sapūst ... Tdz. 53038; ‡
4) schmollen (?): tu, cilvē̦ks, ne˙maz neatjēdz, kuo esi nuodarījis, bet viņš jau pūšas Jauns. J. un v. 212.
viņš sēdēja ievilcies vaguona stūrī un pūtās pats uz sevi A. Brigadere Daugava 1928, S. 314. Subst.
pùtẽjs,1): nav raga pūtējiņa BW. 3330 var.;
2): auch (mit
û 2 ) Salis; ‡
3) der Atem : tâ skrien, lai koč p. iziet pa muti laukā Saikava.
lai koč man p. iziet, ar darbiem ņe̦muoties ebenda.
Avots: EH II,
343