atkrava
atkŗava (atkrava),
1) ein Haufen alter, wertloser, weggelegter Sachen, alter Kram:
vai tam kāda manta, atkrava vien ir Druw. pilna māja atkravas Vēr. I, 398. Adv. atkravu kravām, haufenweise Bers., Lub., Erlaa: klēts piebē̦rta atkravu kravām Etn. III, 146. kŗaujam siekstes atkravām BW. 6 [?];
2) "?": tā sacīja rudzu vārpa, atkravā gulē̦dama BW. 28114, 5.
Kļūdu labojums:
BW. 6(?) = BW. 19509
Avots: ME I, 168
1) ein Haufen alter, wertloser, weggelegter Sachen, alter Kram:
vai tam kāda manta, atkrava vien ir Druw. pilna māja atkravas Vēr. I, 398. Adv. atkravu kravām, haufenweise Bers., Lub., Erlaa: klēts piebē̦rta atkravu kravām Etn. III, 146. kŗaujam siekstes atkravām BW. 6 [?];
2) "?": tā sacīja rudzu vārpa, atkravā gulē̦dama BW. 28114, 5.
Kļūdu labojums:
BW. 6(?) = BW. 19509
Avots: ME I, 168