atlaulāt
atlaũlât, tr., scheiden (die Ehe): viņa nuo sava vīra e̦suot atlaulāta Vēr. I, 1082. Refl. sich scheiden lassen: viņš licis nuo viņas atlaulāties Vēr. I, 1082. tu nuo manis vari atlaulāties.
Avots: ME I, 172
Avots: ME I, 172
'atlaulāt' ir atrasts šādos šķirkļu elementos: